Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,5%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2018.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās, veidojot deflāciju 0,4% apmērā, bet gada laikā – 2018.gada decembrī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri – bija inflācija 2,6% apmērā.

Tostarp pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,6%, savukārt 2018.gada decembrī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri precēm cenas palielinājās par 2,3%, bet pakalpojumiem – par 3,1%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

“Atšķirībā no 2017.gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018.gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks,” atzīmēja statistikas pārvaldē, informējot, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3%), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018.gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Gada laikā cenas pieauga arī augļu un dārzeņu sulām (+11,7%), gaļas izstrādājumiem (+7,5%), kartupeļiem (+10,5%), konditorejas izstrādājumiem (+2,1%), šokolādei (+4,2%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,2%) un cūkgaļai (+1,4%). Samazinoties cenām pasaules tirgos, lētāks bija cukurs (-18,1%). Cenu kritums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-1,7%), mājputnu gaļai (-2%), sviestam (-5,6%), olām (-3%). Par 8,4% bija lētāki svaigi augļi. Gada laikā cenas samazinājās arī svaigiem dārzeņiem (-1,2%), ko daļēji ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums Latvijai raksturīgiem dārzeņiem no 2018.gada 1.janvāra.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 6%. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja akcīzes nodokļa pieaugums lielākajai daļai alkoholisko dzērienu no 2018.gada 1.marta, kā arī akcīzes nodokļa pieaugums cigaretēm no 2018.gada 1.jūlija. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,9%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,1%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā pieauga par 4,8%, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu, kā arī malkas sadārdzināšanās gada laikā. Dārgāks bija cietais kurināmais, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, siltumenerģija, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 2,7%, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums zobārstniecības pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija degvielai (+8,2%). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 11,5%, benzīns – par 2,8% un auto gāze – par 13,3%. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētākas bija lietotas automašīnas un pasažieru aviopārvadājumi.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 4%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,3%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,7% un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,3%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,9%, ko galvenokārt noteica cenu kāpums frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un finanšu pakalpojumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums gada laikā bija televīzijas abonēšanas maksai, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka decembrī salīdzinājumā ar novembri lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskiem dzērieniem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,6%. Būtiskākā ietekme uz vidēja cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+2,7%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), svaigiem dārzeņiem (+1,6%), sieram un biezpienam (+1,5%), šokolādei (+3,2%), jogurtam (+2,9%), skābajam krējumam (+3%), olīveļļai (+9,1%) un makaronu izstrādājumiem (+4,3%). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-1,9%), kafija (-1,9%), olas (-2,5%) un piens (-1,8%).

Akciju ietekmē apģērbiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 2,2%, bet apaviem par 4,6%.

Mājokļa iekārtai cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 1,9%. Akciju ietekmē par 4,6% lētāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi. Lētāki bija arī neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, trauki.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 0,8%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums degvielai par 4,7%, tostarp dīzeļdegvielai – par 4,4% un benzīnam – par 5,9%. “Degvielas cenu izmaiņas mēneša laikā atspoguļo šī brīža tendences globālajā naftas cenu tirgū, kur ir novērojams cenu samazinājums,” piebilda statistikas pārvaldē. Savukārt cenas palielinājās pasažieru aviopārvadājumiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa jūru.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka vidējā cenu līmeņa izmaiņas dažādu preču un pakalpojumu grupā (-1,6%) lielākoties noteica cenu kritums akciju ietekmē personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums mēneša laikā bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam, barībai lolojumdzīvniekiem, rotaļlietām un kompleksiem atpūtas pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis pieauga alum, ēdināšanas pakalpojumiem.

2018.gadā Latvijā gada vidējā inflācija bija 2,9%.

Ziņas avots: LETA.