Baltijas valstis Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projektu “Rail Baltica” vēlas īstenot atsevišķi, ceturtdien preses konferencē atzina “Rail Baltica” projekta īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma “RB Rail” bijusī vadītāja Baiba Rubesa.

Runājot par “Rail Baltica” projekta īstenošanu, Rubesa sacīja, ka viņa iestājas par to, ka projekts tiek ieviests kā viens vesels ar “RB Rail” pārraudzību, turpretī, Baltijas valstis tam iebilstot.

“Divi no trim “RB Rail” akcionāriem, iespējams, trešais domā tāpat, bet skaļi par to nerunā, uzskata, ka kopuzņēmumu nevajag un visi trīs nacionālie “Rail Baltica” ieviesēji saskaņos, kā projektu realizēt. “RB Rail” labākajā gadījumā ir nepieciešama kā izkārtne naudai un varbūt arī publicitātei. Stiprs kopuzņēmums nav nacionālo ieviesēju interesēs. Zinu, ka biju viņiem kā dadzis acī, jo mēģināju nodrošināt atbilstošu pārvaldību un vienotus principus,” teica Rubesa.

Pēc viņas sacītā, katra valsts vēlas pati noteikt savu vietu “Rail Baltica” projektā, katra valsts vēlas noteikt savus iepirkumu apmērus, standartus un potenciālo piegādātāju kvalifikāciju.

“Ja visu projekta ieviešanu konsolidē “RB Rail” pārvaldībā, tad valstīm rodas sajūta, ka tās zaudēsi varu pār procesiem. Piemēram, Lietuvas stratēģiskās ambīcijas paredz nodrošināt savu valsti kā galveno loģistikas centru Baltijas valstīs. Tāpēc tiek darīts viss, lai šo lomu nostiprinātu, un nodrošinātu, ka Lietuva sāncensībā uzvarētu Latviju. Savukārt Igaunijā kopš valdības maiņas ir mainījusies arī attieksme pret “Rail Baltica”, jo visi procesi, ko “RB Rail” un Eiropas Komisija uzskata par pareiziem, Igaunijai nav vajadzīgi,” teica bijusī “RB Rail” vadītāja.

Viņa prognozēja, ka Baltijas valstis sagaida vēl viens liels “strīdus ābols”, proti, “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldības modelis. Baltijas valstīm būs jālemj par to, vai “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldība tiks sadalīta katras valsts atbildībā vai arī par to atbildēs viens pārvaldnieks.

“Lietuva jau ir paziņojusi, ka “RB Rail” šis jautājums nav jāpaceļ un pārvaldība jāuztic Lietuvai. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija pieprasa, ka šis jautājums ir jāizpēta. Drīzumā “RB Rail” vadībā tiks noslēgs pētījums par “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldības modeli,” informēja Rubesa. Viņa neatklāja pētījuma detaļas pirms tas ir publicēts, vien piebilda, ka ir izskatīti 80 dažādi varianti.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rubesa ceturtdien iesniedza kopuzņēmuma padomei atlūgumu, kas stājas spēkā ar tā iesniegšanas brīdi.

Rubesas pārstāve informēja, ka atlūguma vēstulē skaidroti galvenie atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko “Rail Baltica” projekta vadības un ieviešanas modeli.

Rubesa šajā amatā tika iecelta 2015.gadā, un viņas pilnvaru termiņš beigsies oktobrī.

Tāpat ziņots, ka “Rail Baltica” projekta īstenotāja “RB Rail” sākusi jauna vadītāja meklēšanu, un, pēc neoficiālas informācijas, kompānijas akcionāri šajā amatā labāk redzētu cilvēku no Polijas vai Somijas, nevis no Baltijas valstīm.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstīja “RB Rail” padomes priekšsēdētāja Rīa Sillave, jauna “RB Rail” vadītāja meklēšanai nolīgta personāla atlases kompānija “Amrop”. “Līgums ar pašreizējo “RB Rail” vadītāju beigsies oktobra nogalē. Padome sākusi jauna vadītāja meklēšanu. Nolīgta personāla atlases kompānija “Amrop”, kas meklēs Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Līdztekus tiešiem meklējumiem tuvāko nedēļu laikā tiks publicēts atklāts sludinājums. Mērķis ir šajā svarīgajā “Rail Baltica” īstenošanas fāzē atrast labāko amata kandidātu,” viņa sacīja.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Ziņas avots: LETA.