Pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās Voicišas aizstāvis, advokāts Normunds Duļevskis lūdza pirmās instances tiesu iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tajā skaitā lietiskajiem pierādījumiem lietā. Marta beigās Duļevskis iepazinās ar lietisko pierādījumu – datora procesoru. Notika datora apskate, ko, piedaloties advokātam, Tiesu administrācijas datorspeciālistam, tiesneses palīdzei, veica sertificēts eksperts datortehnisko ekspertīžu jomā.

“Būtiskākais šajā apskatē bija iegūtās ziņas par to, ka interneta pārlūkprogrammu vēsture pēdējo reizi tika modificēta 2016.gada 2.aprīlī, kas nozīmē to, ka lietā izmantotā vēsture nav tāda, kāda tā bija abu zēnu nonāvēšanas dienā – 2014.gada 10.oktobrī -, kad datora sistēmas bloks arī tika izņemts,” iesniegumā prokuratūrai rakstīja Duļevskis.

Tāpat advokāts norādīja uz to, ka šie apstākļi nebija zināmi ne pirmās, ne apelācijas, ne kasācijas instances tiesai, ne arī aizstāvībai. Viņš arī rakstīja, ka interneta pārlūkprogrammu vēstures dati uz datora apskates laiku jau bija modificēti un tie kā neatbilstoši Kriminālprocesa likuma prasībām ir izslēdzami no pierādījumu kopuma Voicišas apsūdzībā.

Pēc advokāta domām, šī ziņas pilnībā atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām kā tādas, kas kopsakarībā ar apsūdzētās liecībām norāda, ka viņa nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko viņai pašlaik ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.

Advokāts arī atsaucās uz to, ka apsūdzība cita starpā ir pamatota ar ziņām, kas iegūtas no Voicišas datora. Tomēr apsūdzētā gan pirmstiesas, gan tiesas izmeklēšanas laikā noliedza, ka “būtu jebkad meklējusi internetā informāciju par nonāvēšanas veidiem, kā arī noliedza, ka būtu nonāvējusi savus mazgadīgos bērnus”.

Līdz ar to viņš lūdza pieņemt izskatīšanai pieteikumu un sākt procesu jaunatklātu apstākļu izmeklēšanai, kā arī pieņemt lēmumu par pieteikuma kopā ar krimināllietu un materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātus apstākļus, nodošanu izskatīšanai Augstākajā tiesā (AT).

LETA jau ziņoja, ka februāra beigās stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru Ginta Voiciša atzīta par vainīgu divu savu bērnu slepkavībā 2014.gadā Baložos un viņai piespriests 20 gadu cietumsods. Toreiz AT atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 21.jūnija lēmumu, savukārt prokurores kasācijas protestu, kā arī apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzību noraidīja.

Izskatot lietu kasācijas instancē, AT atzina, ka apelācijas instances tiesa ir iztiesājusi lietu atbilstoši Kriminālprocesa likuma normu prasībām un nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus un Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus, savukārt kasācijas protestā un kasācijas sūdzībā ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumiem un Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem nav pamatotas.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atstāja negrozītu sievietei piespriesto 20 gadu cietumsodu.

Apsūdzība Voicišai bija uzrādīta pēc Krimināllikuma 118.panta, kurā noteikts, ka par divu vai vairāku personu slepkavību pastiprinošos apstākļos personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 15 līdz 20 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Pusotru un trīs gadus vecie zēni tika atrasti miruši 2014.gada 10.oktobrī.

1987.gadā dzimusī sieviete nav bijusi bāriņtiesas redzeslokā, bet bijusi sociālā dienesta kliente, kam tika sniegti sociālie pakalpojumi – pabalsti medikamentu un pārtikas produktu iegādei.

Prokurore iepriekš tiesā norādīja, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, līdz ar to ir pierādīta apsūdzētās vaina. Apsūdzētā laikā no 2014.gada septembra beigām līdz slepkavības dienai 10.oktobrī pētīja informāciju par slepkavības veikšanas iespējām. Pēc apsūdzības uzskata, apsūdzētā māte nogalināja savus bērnus, lai viņi netraucētu sievietes privātajai dzīvei. Bērni esot noslepkavoti, abus mazos zēnus nosmacējot ar spilvenu.

Prokurore, savā debašu runā atreferējot apsūdzētās vīra tēva liecības, lasīja, ka apsūdzētās vīrs nozieguma dienā bijis kopā ar tēvu un apsūdzētā esot viņu aicinājusi todien doties apraudzīt bērnus, kas esot bijis dīvaini, jo parasti sieviete nav ļāvusi viņam tikties ar bērniem. Tomēr vīrietis neatbrauca, jo bija alkohola reibumā. Apsūdzība uzskata, ka tādā veidā sieviete sev mēģinājusi nodrošināt alibi.

Tāpat vairākās liecībās tika uzsvērts, ka apsūdzētā nekad neatstāja bērnus vienus, vienmēr lūdza viņus pieskatīt. Pati apsūdzētā gan kādās no savām pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajā liecībām pauda, ka mēdza atstāt bērnus vienus tad, kad viņi gulēja.

Prokurore debašu runā arī uzskaitīja, kāda informācija tikusi meklēta internetā no apsūdzētās datora, piemēram, kas notiek ar bērnu, ja tiek ielaists gaiss vēnā, par nāves laiku, ja tiek ielaists gaiss vēnā, par saindēšanās sekām, par bērniem indīgām sēnēm, par indīgām vielām, par baterijas iedarbību uz kuņģi. Tāpat pētīta informācija par vielām, lai bērns kļūtu kropls uz mūžu, informācija par benzīnu, motorzāģa šķidrumu, tvana gāzi, kas var likt apstāties sirdij. Vēl tikusi meklēta informācija arī par to, kas notiek ar bērnu, ja viņš iedzer žurku indi vai šķiltavu šķīdumu.

llustratīvs foto (Pixabay.com)