Valdības atbalstītā iecere par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm veikt iemaksas privātajos pensiju fondos jeb trešajā pensiju līmenī ir vērtējama negatīvi, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

“Valsts kontroles vērtējums ir negatīvs, jo ar šo priekšlikumu tiek paplašināts izdienas pensiju saņēmēju loks,” teica Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka Valsts kontrole vēl 2016.gadā veica revīziju par izdienas pensiju sistēmu Latvijā un konstatēja, ka valstī nepastāv izsvērta izdienu pensiju politika. “Izdienu pensiju sistēma ir veidojusies no katras institūcijas spējām pavilkt deķīti uz savu pusi un piešķirt šo izdienas pensiju pēc visdažādākajiem nosacījumiem,” sacīja Krūmiņa.

Valsts kontroliere arī uzsvēra, ka nav pieļaujama izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšana bez nopietna valstiska izvērtējuma. “Bez nopietna valstiska izvērtējuma, bez sapratnes, kam tad mēs šādas privilēģijas dodam, nav pieļaujams, ka šis izdienas pensiju saņēmēju loks tiek paplašināts. Tas pilnībā sakrīt arī ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas vērtēja mūsu pensiju sistēmu, un teica, ka šāds – tik plašs un dāsns – izņēmuma stāvoklis nav pieļaujams. Tas ir saistīts arī ar mūsu valsts finanšu iespējām, jo mums taču ir jāskatās, kurā mirklī mēs spējam tik dāsnus bonusus nodrošināt. Aizejošā ministru kabineta vēlme to izbīdīt, mums liekas ļoti nepareiza. (..) Kāpēc ir jādara šādi izņēmumi tik sasteigti, atkal domājot tikai par vienu jomu, neskatot jautājumu kopumā?,” pauda Krūmiņa.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka otrdien, 23.oktobrī, valdība atbalstīja ieceri VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ieviest iemaksas trešajā pensiju līmenī.

“Neraugoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Kompensāciju ieviešana VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts pārvaldes attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam,” iepriekš norādīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

VID ieskatā, nodrošinot pakāpenisku pāreju no izdienas pensijām uz trešā pensiju līmeņa iemaksām, tiktu sasniegts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītais mērķis kompensēt profesionālo iemaņu zudumu un novērsts sociālās bīstamības risku ar citiem sociālās drošības pasākumiem.

Finanšu ministrijas piedāvātais un valdības atbalstītais risinājums paredz noteikt tiesības visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 39 gadiem tiesības uz trešā pensiju līmeņa iemaksām, ja VID amatpersonas nodarbinātas VID ilgāk par pieciem gadiem, bet vecumā no 40 gadiem – izvēles iespējas starp izdienas pensiju un iemaksām trešajā pensiju līmenī, ja VID amatpersonas izdienas stāžs VID ir ilgāks par 20 gadiem.

Ziņas avots: LETA.