Latgales apgabaltiesā 1. novembrī tiks izšķirts koncertzāles “Rīga” liktenis, jo Latvijas Zinātņu akadēmija iesniedza apelāciju par tai nelabvēlīgo pirmās instances spriedumu. Tiesa konstatēja, ka LZA ir viltojusi dokumentus, kas arī radīja konfliktu starp LZA un koncertzāli “Rīga”.

Rēzeknes tiesa Balvos 2017. gada 3. maijā pasludināja SIA “Rīgas koncertzāle” labvēlīgu spriedumu, kurā uzlika par pienākumu LZA 10 dienu laikā ierasties koncertzāles telpās, lai konstatētu tajās veiktos neatdalāmos ieguldījumus un to faktisko vērtību. Sprieduma motīvu daļā tiesa ir norādījusi, ka prasītājai, t.i. – SIA “Rīgas koncertzāle” ir pamats uzskatīt, ka LZA izstrādātais dokuments, “(..) ir fiktīvs un liecina par mērķi izvairīties no pienākuma kompensēt veiktos ieguldījumus (..)”. Šo fiktīvo dokumentu līdz šim LZA izmantoja kā ieganstu, lai neierastos koncertzāles telpās un nekonstatētu tajās veiktos ieguldījumus. Tieši šī neierašanās kalpoja par ieganstu turpmākajam konfliktam, jo šādi LZA centās izvairīties no Civillikumā, MK Noteikumos un paša LZA prezidenta Ojāra Spārīša parakstītajos dokumentos uzņemto saistību izpildes – kompensēt veiktos ieguldījumus, to apjomā dzēšot nomas maksu.

“No tā, vai Apgabaltiesa atstās spēkā pirmās instances spriedumu, būs atkarīgs koncertzāles liktenis un fakts, cik ilgā laikā tā spēs atjaunot savu darbību. Zinot LZA finansiālo stāvokli, tikai pēc šī sprieduma spēkā stāšanās tā būs spiesta sēsties pie sarunu galda, jo koncertzāles atjaunošanā ieguldīto līdzekļu apjoms līdzinās aptuveni sešu mēnešu LZA budžetam. Ne velti pati LZA nespēja šīs telpas atjaunot 42 gadu laikā. Nenoliedzami, šīs tiesas nostāja arī būs indikācija tam, cik tiesiski aizsargāts Latvijā ir komersants gadījumos, kad notiek privātās partnerības sadarbība ar valsts iestādi, kura pēkšņi sāk ignorēt Latvijas likumdošanu un veic prettiesiskas darbības”, uzskata SIA “Rīgas koncertzāle” valdes loceklis Juris Millers.

Koncertzāle “Rīga” savu darbību uzsāka 2014. gada 20. septembrī, veicot apjomīgus telpu atjaunošanas darbus – tika atjaunota pilnībā iznīcinātā ventilācijas sistēma, izbūvēta jauna ugunsdzēsības trauksmes un izziņošanas sistēma visā ēkas korpusā (kopumā – sešos stāvos), atjaunots zāles vēsturiskais sienu un griestu krāsojums, veikta lustru restaurācija, nomainīti visi skatītāju zāles krēsli, atjaunotas skatuves, skatītāju zāles, amfiteātra un balkona grīdas, atjaunota orķestra bedre, kā arī veikta mākslinieku un tehnisko palīgtelpu rekonstrukcija. Atbilstoši Ojāra Spārīša parakstītajam dokumentam, šos ieguldījumus savstarpējā ieskaita veidā, ikmēneša nomas maksas apmērā no 2015. gada 1. janvāra vajadzēja pārņemt LZA, taču tā viltoja dokumentus, lai izvairītos no šī pienākuma un centās panākt koncertzāles veikto ieguldījumu pārņemšanu bez kompensācijas, līdzīgi, kā pagājušā gadsimta 90. gados rīkojās reketieru brigādes. 2016. gada 1. janvārī LZA pārtrauca elektroenerģijas, ūdens un apkures nodrošināšanu šīm telpām, jau trešo ziemu pakļaujot visus veiktos ieguldījumus atkārtotai iznīcināšanai. “Lai koncertzāle “Rīga” varētu atjaunot savu darbību, būs nepieciešami vismaz trīs mēneši intensīva darba un vairāk nekā 50000 EUR, kas ir aptuvenais šobrīd nodarītais kaitējums telpu atjaunošanas darbiem,” piebilst Millers, vienlaikus norādot, ka tiesvedības laikā ir izdevies konstatēt vairākus nozīmīgus LZA veiktos patvaļīgās būvniecības faktus, par kuriem Rīgas būvvalde sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolus LZA un piemēroja soda naudas. “Valsts iestādes – LZA tiesiskais nihilisms un ņirgāšanās par Latvijas likumdošanu ir apbrīnojama cinisma paraugs”, piebilst Millers.

Koncertzāle “Rīga” tika izveidota vēsturiskajā koncertzāles vajadzībām projektētajā telpā, kas kādreiz bija viena no Filharmonijas skatuvēm. 1972. gadā skatuve un zāle cieta ugunsgrēkā, pēc kura Zinātņu akadēmijas vadība skatuvi aizmūrēja, kas uz 42 gadiem pārtrauca kultūras procesu norisi šajā telpā un padarīja to faktiski nepieejamu Latvijas sabiedrībai. Jau pēc neatkarības atjaunošanas LZA turpināja šīs zāles apzinātu iznīcināšanu – tika likvidēta ventilācijas sistēma, zālei netika nodrošināta apkure, bet skatuve bija pārvērsta par būvgružu izgāztuvi. 2014. gadā SIA “Rīgas koncerrtzāle” veica Latvijas apstākļos nebijušu privātās partnerības projektu un nodrošināja telpu atjaunošanu un koncertzāles darbības uzsākšanu. Īsā laikā koncertzāle “Rīga” kļuva par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves centru, kur norisinājās virkne akadēmiskās un populārās mūzikas koncertu, teātra izrādes, konferences un citi pasākumi. Savu mājvietu šeit bija radis arī atjaunotais Latvijas Jaunatnes teātris.