“Saskaņas” Rīgas domes frakcija mēra vēlēšanās atbalstīs “Gods kalpot Rīgai” (GKR) kandidātu Oļegu Burovu, ja vien “Saskaņas” deputāti varēs ieņemt divus vicemēra krēslus, piektdien pēc partijas frakcijas sēdes informēja partijas līderis Nils Ušakovs.

“Saskaņas” skatījumā viens no vicemēra amatiem pienāktos Sandrim Bergmanim, bet otrs – frakcijas vadītājai Annai Vladovai. “Neatkarīgo deputātu frakcijas” vadītājs Valērijs Petrovs gan iepriekš aģentūrai LETA apliecināja, ka viņa frakcija nekādā gadījumā neatbalstītu Bergmaņa nonākšanu šajā amatā. Maija beigās tieši šis jautājums bija par pamatu četrotnes izslēgšanai no “Saskaņas”.

“Saskaņa” arī vēlas, lai Bergmanis tiktu pie amata Rīgas brīvostas valdē un lai Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadības groži no Burova rokām nonāktu pie “saskaņietes” Olgas Veidiņas. Mēra kompetencē tradicionāli ir Finanšu un administrācijas lietu komitejas vadīšana, ko uzņemtos Burovs.

Piektdien notikušajā “Saskaņas” Rīgas domes frakcijas sēdē arī pārrunāts koalīcijas līgums ar GKR, bet visi abu politisko partiju sadarbības jautājumi tikšot “finalizēti” nākamnedēļ gaidāmā frakciju kopsēdē.

Par motivāciju, kādēļ šiem amatiem virzīts tieši Bergmanis, Ušakovs savos komentāros bija izvairīgs, taču Vladova sacīja, ka Bergmanis ir arī partijas Rīgas nodaļas vadītājs un sevi ir pierādījis kā labs organizators.

Ušakovs sacīja, ka GKR var slēgt sadarbības līgumus, piemēram, ar “Neatkarīgo deputātu frakciju” (NDF) vai citiem politiskajiem spēkiem un “Saskaņa” “greizsirdīga nebūs”. Līdz ar to politiķi arī neizslēdz iespēju, ka domē varētu tikt izveidots vēl viens vicemēra krēsls.

Vienlaikus “saskaņieši” uzskata, ka bijušajam partijas biedram Vadimam Baraņņikam vicemēra krēsls būtu jāatstāj.

Tikmēr pats Bergmanis žurnālistiem sacīja, ka nevienam nav prasījis ne brīvostas valdes locekļa, ne vicemēra krēslu un viņam šos amatus ieņemt piedāvājuši frakcijas biedri. “Es neraujos pēc amatiem un mans subjektīvais viedoklis ir, ka vislabākais variants būtu ārkārtas vēlēšanas. Par Rīgas domes vadību jālemj būtu vēlētājiem, jo tagad mēs pastarpinātā veidā gribam slēgt vienošanos ar cilvēkiem, kuri mūs ir nodevuši [NDF],” teica Bergmanis.

Vienlaikus viņš pauda nostāju, ka tīri personīgi no amatiem varētu atteikties, taču ir komandas spēlētājs un pakļausies frakcijas vairākuma vēlmēm. “Protams, katram politiķim ir ambīcijas, taču tas nevar būt par pamatu, lai par katru cenu censtos saglabāt varu,” rezumēja politiķis.

Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti un jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai nepieciešama vismaz 31 balss. Kopš no “Saskaņas” maija beigās tika izslēgti četri deputāti, tajā palikuši 17 domnieki.

Līdz šim “Saskaņa” solījusi atbalstu Burovam, kas nozīmē, ka kopā ar GKR frakciju, kurā ir 11 deputāti, viņam ir 28 balsis.

Līdzšinējās opozīcijas sastāvā ir palikuši 25 domnieki – četri no “Vienotības”, seši no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, septiņi no Jaunās konservatīvās partijas un astoņi no partijas “Latvijas attīstībai”.

Vēl vienu apvienību – deputātu bloku “Rīgai!” – veido no JKP un LA izslēgtie deputāti – Oskars Putniņš, Druvis Kleins un Imants Keišs, kuri par mēru solījuši balsot kopā ar NDF, kurā apvienojušies no “Saskaņas” izslēgtie domnieki.

Ja šī apvienība balsotu par Burovu, viņam būtu 34 balsis, bet, ja par otru kandidātu – Viesturu Zepu (LA) -, tad viņam būtu 33 balsis, pieņemot, ka par viņu balsotu arī līdzšinējās opozīcijas partijas, kas gan nav solījušas to darīt. Gan 33, gan 34 balsis ir pietiekami, lai kļūtu par mēru. Pagaidām gan apvienība nav nosliekusies par labu nevienam no kandidātiem. Arī Zepam atbalstu nav pauduši līdzšinējās opozīcijas spēki.

LETA jau ziņoja, ka aizvadītās nedēļas sākumā Rīgas mēra amata kandidāts Burovs medijiem pauda, ka, visticamāk, ir panākts kompromiss starp “Saskaņas” un “Neatkarīgo deputātu frakcijas” izvirzītajām vēlmēm, kas nozīmē, ka viņam varētu būt pietiekams atbalsts kļūšanai par mēru.

Taču drīz pēc tam atsevišķi “Saskaņas” deputāti esot izvirzījuši ultimātus saistībā ar viņa ievēlēšanu, kuru nepildīšanas gadījumā politiķis mēra amatā netiks atbalstīts.

Jau iepriekš neoficiāli tika ziņots, ka runa ir par deputāta Bergmaņa vēlmi ieņemt vicemēra amatu, lai gan pats politiķis aģentūrai LETA sacīja, ka nekādus ultimātus nevienam izvirzījis nav. Viņš norādīja, ka frakcija jau maijā pieņēma lēmumu viņu virzīt vicemēra amatam. “Minētais lēmums joprojām ir spēkā esošs un saistošs. Es personīgi nekādus ultimātus uzstādījis neesmu, jo esmu komandas cilvēks un darbojos saskaņā ar frakcijas pieņemtajiem lēmumiem,” teica deputāts.

Tāpat ziņots, ka Rīgā mēra amats ir brīvs kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas “Vienotība” un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.

Ziņas avots: LETA