Kopumā 77% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā, ka sliktākais Covid-19 posms (saslimstības un ierobežojumu ziņā) vēl ir tikai priekšā, tai skaitā 44% tam drīzāk piekrīt, bet 33% piekrīt pilnībā, secināts *BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Tikmēr 10% sliecas piekrist, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras (7% tam drīzāk piekrīt, 3% – pilnībā piekrīt), bet vēl 13% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka lielākā daļa jeb 86% respondentu ir iemācījušies sadzīvot ar jauno ikdienu, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, piemēram, darbā, atpūtā, emocionāli, ekonomiski u. tml. (46% – drīzāk iemācījušies sadzīvot, 40% – pilnībā iemācījušies sadzīvot). Tikmēr 11% snieguši atbildi, ka līdz galam pandēmijas apstākļiem nav pielāgojušies (7% – drīzāk nav iemācījušies sadzīvot, 4% – pilnībā nav iemācījušies sadzīvot), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Vīrieši ir pozitīvāk noskaņoti

Raugoties pēc respondentu dzimuma, redzams, ka apgalvojumam par to, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms jau ir aiz muguras, vairāk sliecas piekrist vīrieši. Sieviešu vidū tā domā 7% (6% – drīzāk piekrīt, 1% – pilnībā piekrīt), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 14% (9% – drīzāk piekrīt, 5% – pilnībā piekrīt). Attiecīgi 79% sieviešu un 73% vīriešu domā, ka sliktākais Covid-19 posms vēl ir tikai priekšā. Abās grupās konkrētu atbildi sniegt nevarēja 13%. Vienlaikus sievietes biežāk norādījušas, ka ir spējušas pielāgoties dzīvei Covid-19 apstākļos. Vīriešu vidū ar Covid-19 radīto ikdienu ir iemācījušies sadzīvot 85% respondentu, bet starp sievietēm šis rādītājs ir 88%. Tikmēr pandēmijas apstākļiem līdz galam nav pielāgojušies 12% vīriešu un 9% sieviešu.

Latvieši domā, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā

Analizējot rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, secināms, ka latvieši nedaudz biežāk norādījuši, ka sliktākais Covid-19 pandēmijas posms vēl ir tikai priekšā. Latviešu vidū šādu atbildi sniedza 77% respondentu, bet starp krievvalodīgiem tie bija 74%. Attiecīgi 10% latviešu un 14% krievvalodīgo sliecas domāt, ka sliktākais pandēmijas posms jau ir aiz muguras, bet vēl 13% katrā no grupām konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tāpat latvieši biežāk snieguši apstiprinošu atbildi, ka ir pielāgojušies “jaunajai dzīvei” pandēmijas apstākļos. Krievvalodīgo vidū šādu atbildi sniedza 72%, kamēr latviešiem šis rādītājs ir 88%. Attiecīgi līdz galam jaunajiem apstākļiem nav pielāgojušies 23% krievvalodīgo un 9% latviešu, bet vēl 3% latviešu un 5% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Optimistiskāki ir gados jaunāki cilvēki

Salīdzinot datus atkarībā no respondentu vecuma, atklājas, ka nedaudz optimistiskāk noskaņoti ir gados jaunāki iedzīvotāji, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem 16% sliecas piekrist, ka sliktākais Covid-19 posms jau ir aiz muguras, kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir no 8% līdz 11%. Tomēr interesanti, ka tieši minētā vecuma grupa visbiežāk norādījusi, ka nav līdz galam iemācījusies sadzīvot ar pandēmijas radītajām izmaiņām ikdienā, darbā, atpūtā un citos dzīves aspektos (šādu atbildi sniedza 19% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem), kamēr starp citām vecuma grupām šis rādītājs svārstās no 7% līdz 12%. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, visbiežāk ar pandēmijas apstākļiem sekmīgi iemācījušies sadzīvot gados vecāki cilvēki (no 55 līdz 74 gadiem) – šajā vecuma grupā šādu atbildi snieguši 90% respondentu.

*Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, novembrī aptaujājot 3109 respondentus.