Ķīna svētdien paziņojusi, ka plāno atcelt prezidenta ievēlēšanas termiņa ierobežojumus, kas atbrīvo ceļu līdzšinējam ķīnas vadītājam Xi Jinping valdīt pār valsti uz nenoteiktu laiku. Ziņo Raidsabiedrība CNN.

Analītiķi brīdina, ka ierosinātā reforma ar laiku varētu novest pie varas nestabilitātes pasaulē visapdzīvotākajā valstī – varētu pieaugt potenciālo varas kārotāju sacīkste pēc varas – pilnīga vara samaitā pilnībā.

Tāpat analītiķi norāda, ka  Xi atrašanās absolūtas varas pozīcijā nozīmēs arī viņa esamību absolūtas atbildības pozīcijā ekonomisku vai politisku problēmu gadījumā.

Tieši par politisko problēmo potenciālu raizējas analītiķi, jo līdz šim Xi politisko rīcību raksturojis uzsvars uz spēcīgu militāro politiku un dominējošām diplomātiskām attiecībām, ar kurām Xi cenšas piepildīt Vašingtonas atstāto varas vakuumu Āzijā.

“Xi darbības modelis ir varas konsolidācija,” sacīja Margareta Luisa (Margaret Lewis) Seton Hall Universitātes profesore.

Tas viņam (Xi) varētu radīt problēmas ilgtermiņa. Lai gan Ķīnas politiskā sistēma nav demokrātiska tradicionālajā vārda izpratnē, pašā komunistiskajā partijā pastāv strāvu maiņa – līdzīgi kā citur reformatoru un konservatīvistu vara ar laiku pieaug un samazinās atkarībā no valstī notiekošā.

Publiskā paziņojumā, kuru parakstījuši Ķīnas vadošie disidenti, norādīts, ka varas termiņu noārdīšana savā būtībā ir jaunas imperiālās sistēmas implementācija.  Vēsture rāda, ka mūžgara  augstākā vara un tirānija iet kopā kā cimds ar roku un gandrīz vienmēr rada ciešanas valstij un tās iedzīvotājiem.

Toms Raffertijs (Tom Rafferty), ekonomiskās informācijas biroja speciālists sacīja , ka pagaidām izskatās,  ka Xi vadīs valsti vai nu līdz savai nāvei, vai kamēr pats izvēlēsies atkāpties, vai kamēr  kāds viņu piespiedīs.