Foto: Unplash.com

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) Saeimā jau atkārtoti virza priekšlikumus aizliegt bērniem no 1. līdz 6.klasei iegūt izglītību, izmantojot tālmācības izglītības apguves formu. Biedrība Vecāku alianse aicina Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Balsojums gaidāms parlamenta 21.aprīļa sēdē.

Kā iemeslu ministre min attālināto mācību negatīvo praksi un sliktos rezultātus, jaucot šos abus jēdzienus – tālmācība un attālinātās mācības, norāda Vecāku alianse.

Attālināto mācību apguves forma tika noteikta uz laiku, epidemioloģiskās situācijas dēļ, savukārt tālmācība ir vecāku izvēlēta izglītības forma, kas ir piemērotākā konkrētam bērnam, un iemesli, kāpēc vecāki to izvēlas, ir visdažādākie: bieža dzīvesvietas maiņa saistībā ar vecāku darbu, veselības problēmas, psiholoģiska rakstura problēmas un citi. Aizliedzot tālmācību, daudziem bērniem tiks liegta iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību.

“Mācīšanās attālināti no klātienes mācīšanās atšķiras tikai ar to, ka skolēni nesēž klasē, bet mācību darbs ikdienā noris ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Savukārt tālmācība ir izglītības ieguve neklātienē un pilnībā balstās uz pašvadītas mācīšanās principiem, kad skolēns pats plāno savu mācību satura apguves ātrumu, kā arī to, kuram mācību priekšmetam pievērsīsies konkrētajā dienā,” skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Biedrības Vecāku alianse vadītāja un četru bērnu mamma Aira Jēkabsone pauž: «Mēs uzskatām, ka šāds lēmums faktiski ir iejaukšanās vecāku tiesībās un pienākumos, jo vecākiem tiks liegta iespēja savam bērnam nodrošināt kvalitatīvu izglītību, jo daudziem bērniem tālmācība ir vienīgā iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību.»

Ministres minētais pamatojums, jaucot attālinātas mācības ar tālmācību, ir uzskatāma par klaju maldināšanu, jo ar tālmācības skolu audzēkņu mācību rezultātiem esam iepazinušies, un tie ne tuvu nav vāji.

Jēkabsone turpina: “Piemēram, analizējot, izvērtējot un salīdzinot kopvērtējumā ar valsti, Rīgas pilsētu un pēc skolu tipa tālmācības vidusskolas Rīgas Komercskola audzēkņu mācību sasniegumus valsts pārbaudes darbos, tai skaitā 3. un 6.klases diagnosticējošajos darbos – matemātikā, latviešu valodā un dabaszinībās –, tie ir veikti optimālā un augstā līmenī un jau astoņus gadus ir virs vidējiem rādītājiem valstī un Rīgas pilsētā.”

Kā informē tālmācības vidusskolas Rīgas Komercskola direktores vietniece metodiskajos jautājumos Agnese Gromova-Ķūrena: “Mūsu skolas audzēkņiem ir ne tikai augsti sasniegumi valsts noteiktajos pārbaudes darbos, bet arī mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos gan Latvijā, gan pasaulē. Piemēram, nupat 4.klases audzēkņi ieguva 3.vietu un atzinību Rīgas valstspilsētas angļu valodas olimpiādē.”

Tālmācības izglītības forma ir iespēja talantīgajiem bērniem profesionāli nodarboties ar mūziku, sportu un mākslu.

Direktores vietniece metodiskajos jautājumos turpina stāstīt: “Mūsu skolas 3. un 4. klases audzēkņi ir ieguvuši vairākas godalgotas vietas starptautiskajos dambretes turnīros, ir panākumi daiļslidošanā, cīņu sporta veidos, pianistu konkursos u.tml. Pēc mūsu veiktās aptaujas secinājām, ka tālmācības izglītības formu 1.–6. klasēs ir izvēlējušies audzēkņi, no kuriem 32% ir speciālās vajadzības, kas ietekmē mācīšanos, aptuveni 55% audzēkņu vecāki atzīst, ka viņu bērni iepriekšējās izglītības iestādēs ir guvuši traumatisku emocionālo pieredzi, piedzīvojuši mobingu, emocionālu vai fizisku vardarbību. Nereti vecāki atzīst tālmācības izglītību kā vienīgo izglītošanās veidu saviem bērniem, kā arī ir gandarīti par pozitīvajām pārmaiņām, ko viņi novēro savos bērnos, pārnākot uz tālmācības skolu. 21% mūsu skolas 1.-6. klašu audzēkņu ģimenēs ikdienā sazinās vairākās valodās (esam uzskaitījuši vismaz 8 svešvalodas). Šī ir iespēja mazākumtautību bērniem sekmīgi integrēties Latvijas izglītības sistēmā.”

Vecāki un skolotāji aicina un lūdz Saeimas deputātus neatbalstīt izglītības ministres Anitas Muižnieces priekšlikumu aizliegt tālmācību no 1. līdz 6.klasei, atgādinot, ka šis priekšlikums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau divas reizes ir ticis noraidīts.

IZM, pamatojot grozījumu virzību, nepieciešamību, iepriekš skaidroja: “Tālmācība ir piemērota bērniem un jauniešiem, kuriem jau ir attīstītas pašvadītas mācīšanās un digitālās prasmes. Tālmācība ir apzināts un pārdomāts lēmums, ko nereti izvēlas gadījumos, kad, piemēram, bērns vai jaunietis aktīvi sporto un nevar savienot treniņus un klātienes skolu, vai ir izteikts intraverts un nespēj koncentrēties lielākā grupā.”

“Izvērtējot katras no izglītības ieguves formām sniegtās iespējas nodrošināt kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības konceptu, ir secināms, ka nav iespējams pilnvērtīgi un kvalitatīvi nodrošināt obligātā izglītības satura apguvi, kā arī pamatizglītības valsts standartā noteikto mērķi un uzdevumus, mācoties neklātienē vai tālmācībā posmā no 1. līdz 6.klasei. Šajā posmā bērniem ir nepieciešama pedagoga tiešā līdzdalība un vadība. Kvalitatīvs process tālmācībā nav iedomājams, ja bērns nav pietiekami patstāvīgs.”

Un vēl ir svarīgi atcerēties, ka mazākajās klasēs skola nozīmē ne tikai izglītības ieguvi, bet arī socializēšanās pamatus. Tā iztrūkums var  radīt riskus sociālajā aspektā nākotnē – attiecību veidošanā un komunikācijas prasmju jomā, pauž IZM.

Par izglītību Latvijā atbildīgie min diezgan skarbus argumentus tam, kādēļ jaunākajiem bērniem nevajadzētu ļaut iegūt zināšanas tālmācībā, taču gan direktoriem, gan vecākiem, kuriem ir tieša saskare ar tālmācību ikdienā, ir cits skatījums par skolēnu vajadzībām un skolu spējām tās apmierināt.

Runājot par vienu no galvenajiem tālmācības mīnusiem – socializēšanos –, privātās izglītības iestādes Universum direktors Andis Apsītis uzsver, ka viņa vadītā skola spēj nodrošināt gan labu izglītības kvalitāti, gan kompensēt šādus tālmācības mīnusus.

Direktors Apsītis arī skaidro, ka nav korekti likt blakus tālmācību un attālinātās mācības, jo “nevar salīdzināt piespiedu formu, kas ir līdzīga tālmācībai, jo tā tika ieviesta negatavās skolās, negataviem skolotājiem un vēl piespiedu kārtā ģimenēm.”