Kolāža. Publicitātes foto

Šomēnes – 20. oktobrī visā pasaulē atzīmē Starptautisko sliņķu dienu, kuras mērķis ir pievērst uzmanību sliņķu aizsardzībai un to dabisko biotopu saglabāšanai. Mežu izciršana, infrastruktūras attīstība un klimata pārmaiņas ir galvenie draudi sliņķu populācijai, vēsta “National Geographic”.

Piemēram, Panamas trīspirkstu sliņķis, kurš sastopams tikai 4,3 km² mazās Eskudo salas mangrovju mežos Panamā, Centrālamerikā, klasificēts kā kritiski apdraudēts pēc tam, kad 2012. gadā uzskaitē tika konstatēti tikai 79 šīs sugas īpatņi. Arī pārējās sliņķu sugas ar katru gadu kļūst arvien apdraudētākas.

Sliņķi dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu mežos, augstu kokos, kur arī pavada gandrīz visu savu dzīvi – ēd, guļ un pat laiž pasaulē pēcnācējus. No koka viņi nokāpj ārkārtīgi reti – aptuveni reizi nedēļā, lai nokārtotos. Šī arī ir viena no retajām reizēm, kad sliņķi ir visneaizsargātākie pret plēsējiem. Ir novēroti gadījumi, kad sliņķis var uzturēties vienā un tajā pašā kokā pat vairākus gadus, ja tajā ir pietiekami daudz barības – lapu, ziedu vai augļu.

Sliņķi pārvietojas tik reti, ka uz viņu biezā, mitrumu aizturošā kažoka mēdz izaugt aļģes, kas padara sliņķi par īstu kamuflāžas meistaru. Vēl viena unikāla izdzīvošanas stratēģija ir enerģijas taupīšana. Sliņķis pārvietojas ar aptuveni 0,2 km/h ātrumu. Kustoties tik nesteidzīgi, viņš gan nepatērē daudz enerģijas, gan paliek nepamanīts plēsējiem. Jāatzīmē, ka sliņķi peld ātrāk nekā rāpo – viņi lieliski jūtas ūdenī, kur kustas trīsreiz veiklāk.

Tātad – sliņķi nemaz nav slinki, viņi vienkārši ir ļoti efektīvi. Viņi kustas lēni nevis tāpēc, ka “negribas”, bet tāpēc, ka taupa enerģiju, lai izdzīvotu. Vai gadījumā mums nebūtu vērts šo to pamācīties no sliņķiem? Ir taču labi reizēm apstāties, atslābt, apdomāt un tad ar svaigu galvu ķerties lietai klāt, lai tā ritētu daudz raitāk!

Godinot Starptautisko sliņķu dienu, piedāvājam atcerēties dažus slavenus cilvēkus, kuri izkopuši “sliņķa” dzīvesveidu un pierādījuši: enerģijas taupīšanas režīms var būt panākumu slepenā formula!

Izgudrotājs, kurš iesnaudās vairākas reizes dienā

Daudzu tehnisko izgudrojumu autors, amerikāņu zinātnieks un uzņēmējs Tomass Alva Edisons (1847–1931) reiz esot teicis, ka “nekad savā dzīvē nav strādājis – viņam vienkārši paticis tas, ko viņš dara”.

Skolā Edisons mācījās vien trīs mēnešus. Iemesls mācību pārtraukšanai bija tas, ka jaunā izgudrotāja prāts bieži klejoja, un skolotāja pasludināja viņu par stulbu. Tas pielika punktu viņa oficiālajai izglītībai, un turpmāk Edisonu mājskoloja viņa māte. Piecpadsmit gadu vecumā viņš sāka strādāt par telegrāfistu, un viņam veicās tik labi, ka drīz kļuva par labāko telegrāfistu Amerikas Savienotajās Valstīs. Tolaik Edisons izgudroja ierīci, kas automātiski pārraidīja telegrammas.

Vēlāk, jau būdams slavens izgudrotājs, Edisons lielījās, ka gulējis tikai dažas stundas katru nakti un varējis strādāt trīs dienas no vietas. Tomēr viņa noslēpums mita neparastajā spējā paņemt pauzi un īslaicīgi iesnausties. Edisons bija pazīstams ar to, ka varēja nosnausties jebkur un jebkad. Dažkārt viņš gulēja līdz pat trim stundām vairākas reizes dienā. Viens no viņa asistentiem apgalvoja, ka viņa “ģēnijs gulēšanā bija līdzvērtīgs viņa ģēnijam izgudrošanā”.

Šī superspēja īslaicīgi nosnausties viņam palīdzēja būt īpaši produktīvam – pēc miega Edisons varēja iegrimt darbā un strādāt neticami ilgi. Viņš varēja “uzlādēties” ar miegu jebkurā sev ērtā brīdī vai kad bija nepieciešams radošs stimuls. Starp snaudām un nesteidzīgām pastaigām viņš izgudroja elektrisko spuldzi, fonogrāfu, kinokameru un daudz citu iekārtu, ko visā pasaulē izmantojam vēl šodien.

Miljardieri, kuri taupa enerģiju uz izskata rēķina

“Facebook” izveidotājam Markam Zakerbergam nu jau daudzus gadus diena sākas ar vienu un to pašu pelēko T-kreklu, ziliem džinsiem un jaku ar kapuci. Kāpēc? Jo viņš negrib tērēt savu laiku un enerģiju sīku lēmumu, kā ikdienas apģērba izvēles, pieņemšanai. “Mazāk lēmumu – vairāk brīvības domāt,” tā saka Zakerbergs, vienas no ietekmīgākajām kompānijām pasaulē “Meta” vadītājs.  Un, šķiet, tas darbojas.

Līdzīgi savulaik rīkojās aizsaulē aizgājušais “Apple” vadītājs Stīvs Džobss (1955–2011), kura stils kļuva tik ikonisks, ka viņa “uniformu” – melno bītleni, zilos džinsus un sporta apavus – atpazina visapkārt zemeslodei.

Vēl viens tehnoloģiju pionieris, “Microsoft” “tēvs” Bils Geitss atzinis, ka viņš pat algo cilvēkus, kuru pienākums ir meklēt vienkāršāko veidu, kā paveikt konkrētu uzdevumu. “Jo slinks cilvēks vienmēr atradīs īsāko ceļu,” viņš pamato.

“Virgin” impērijas izveidotājs sers Ričards Brensons savulaik apvienoja sliņķa filozofiju ar piedzīvojumu garu – viņu biežāk varēja redzēt sērfojam Karību jūrā nekā pie galda birojā. Bet, acīmredzot, tieši šādā veidā viņš nonāca pie savām trakajām idejām.

Un pat planētas bagātākais cilvēks Īlons Masks, kurš varētu šķist esam produktivitātes simbols, ir atzinis, ka daudzas idejas atnāk tieši tad, kad viņš nedara neko – vienkārši ļauj prātam klīst. Jo pat raķetēm vajagot “pauzes režīmu”.

Rakstnieki, kuriem palīdz dīkstāve

Viena no visu laiku populārākajām mūsdienu rakstniecēm Dž. K. Roulinga teikusi, ka sākotnējā “Harija Potera” grāmatu sērijas iecere viņai radās 1990. gadā, kad viņa bija vairākas stundas pavadījusi, nedarot neko, un viņas prāts klejoja. Tas notika, braucot vilcienā no Mančestras uz Londonu. Viņai līdzi nebija pildspalvas, tāpēc viņa iegaumēja detaļas, kuras vēlāk iekļāva grāmatās.

Roulinga arī minējusi, ka jaunas idejas var rasties pilnīgi nejaušos brīžos, veicot ikdienas rutīnas uzdevumus, piemēram, gatavojot ēst, kad rokas ir nodarbinātas, bet domas brīvi aizklīst.

Līdzīgi darbojies arī citas slavenas britu rakstnieces Agatas Kristi (1890–1976) radošās domāšanas process. Viņa kļuvusi slavena ar citātu:  “Vislabākais laiks grāmatas plānošanai ir, kad mazgā traukus”. Viņa pamatoti uzskatīja, ka vienkāršie rutīnas uzdevumi, piemēram, trauku mazgāšana, ļauj prātam klejot un veidot jaunas neironu saiknes, kas ir ideāli piemēroti radošam darbam.

Savukārt amerikāņu rakstnieks, “Troņu spēles” sāgas autors Džordžs R. R. Mārtins ir slavens ar savu ārkārtīgi lēno rakstīšanas tempu – grāmatu fani jau vairāk nekā desmit gadus gaida stāsta turpinājumu. Taču Mārtins apgalvo, ka viņam nepieciešams laiks, lai “radītu pasaules” ar īstu dziļumu, un viņš atteicies no steigas, kas pakārtota citu gaidām.

Marlons Brando un citi Holivudas sliņķi

Arī aktieri un citu radošo profesiju pārstāvji mēdz būt sliņķi. Savas karjeras beigās amerikāņu aktieris Marlons Brando (1924–2004) bija kļuvis leģendārs, ne tikai pateicoties saviem sasniegumiem filmu industrijā, bet arī apbrīnojamā slinkuma dēļ.

Piemēram, kad viņam piedāvāja tēlot Supermena tēvu, Brando mēģināja pierunāt producentus, lai viņam atļauj tikai ierunātu lomu, neliekot stāties kameras priekšā. Viņa arguments bija vienkāršs: “Kriptons ir cita planēta – kas zina, kā tur izskatās cilvēki? Varbūt mans tēls varētu būt… zaļš, spīdošs koferis.” Par laimi, producenti šo ideju noraidīja.

Arī filmējoties “Krusttēvā”, Brando atrada veidu, kā izvairīties no liekas piepūles – viņš nēsāja austiņas, kurās asistenti viņam diktēja tekstu, vai izmantoja papīra špikerus, kurus piestiprināja pie rekvizīta tā, lai tos neredz skatītāji. Vēlāk filmā “Doktora Moro sala” aktieris darīja visu, lai filmētos pēc iespējas mazāk. Viņa varonim bija paredzēts grims, kurā aktieri īsti nevarēja atpazīt. Brando lūdza producentiem izmantot dublieri, bet pats plānoja ierunāt savu tekstu studijā.

Cits slavens aktieris Toms Henkss reiz atzinās, ka viņš vienkārši nevar strādāt 24 stundas diennaktī, jo tad pazūd radošums. Un pat izcilā Merila Strīpa saka: “Es esmu kļuvusi labāka kā aktrise, kopš atļāvos būt lēnāka.”

Vēl viena Holivudas leģenda – Bils Marejs, kurš ir slavens ar lomām tādās filmās kā “Murkšķa diena” un “Pazudis tulkojumā”, – nesen atzinis, ka viņš bijis slinks jaunu darba piedāvājumu meklēšanā, un tieši tāpēc viņš bija mazāk redzams lielo Holivudas studiju filmās, vairāk piedaloties neatkarīgos projektos.

Holivudas jaunās paaudzes pārstāve, kura nevar sūdzēties par lielo projektu trūkumu, “Greja piecdesmit nokrāsu” franšīzes zvaigzne Dakota Džonsone nekautrējas publiski atzīt, ka brīvajā laikā no filmēšanas izvēlas vienkārši gulēt. Džonsone nesen kādā intervijā teica, ka “miegs ir viņas dzīves galvenā prioritāte”. Viņa arī piebilda, ka var nogulēt 14 stundas no vietas un to arī dara, kad rodas tāda izdevība, bet, lai normāli funkcionētu, viņai nepieciešams gulēt vismaz desmit stundas.

Lasiet arī: 

Jauns rekords: gaidot LIdl atklāšanu Ķekavā, rindā gaida vairāk nekē 13 stundas

Stresa un spriedzes epicentrā – nervozāko zodiaka zīmju TOP 6

Saeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas

Nedēļas horoskops: 24. – 30. oktobris

Lauva, lācis, vilks vai delfīns – noskaidro savu miega hronotipu un zini, kā tas ietekmē ikdienu

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem