Kaja Kallasa. Foto: Valsts kanceleja/Flickr

Krievijas Federācija drīzumā varētu paplašināt savu militāro agresiju uz citām Eiropas valstīm. Associated Press, atsaucoties uz ES augsto pārstāvi ārpolitikas jautājumos Kaju Kallasu, ziņo, ka ES saskata pazīmes, ka Maskava gatavojas ilgam karam.

Viss liecina, ka Krievijas Federācija neplāno apstāties Ukrainā un gatavo savu sabiedrību un ekonomiku karam ar Eiropas Savienības valstīm. Un tā jau ir iesaistīta sabotāžā un kiberuzbrukumos.

Savā runā Eiropas Parlamentā Kaja Kallasa atgādināja par Krievijas militārā budžeta palielināšanu. Šodien tas pārsniedz visu 27 ES valstu kopējos aizsardzības izdevumus. Krievija karam tērē vairāk nekā izglītībai un medicīnai.

ES augstākā diplomāte arī uzsvēra, ka 2025. gadā Maskava karam tērēs vairāk nekā izglītībai, medicīnai un sociālajai politikai kopā. Viņa arī norāda uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina tiešo bruņoto spēku paplašināšanu, tostarp jaunu militāro bāzu būvniecību pie robežām ar Eiropu, karavīru skaita palielināšanu un militārās ražošanas palielināšanu.

Diplomāte norāda uz nepieciešamību palielināt ES aizsardzības budžetu līdz 5% no IKP. To pieprasa arī ASV un NATO. Vienlaikus viņa uzskata, ka ES spēj labi sagatavoties iespējamai Krievijas agresijai. Pēc viņas teiktā, ieviešot jaunus finanšu mehānismus, ES var mobilizēt līdz pat 650 miljardiem eiro aizsardzības izdevumiem.

Eiropa pamatīgi atpaliek no Krievijas pārapbruņošanās jomā

Saskaņā ar jaunu Briseles domnīcas “Bruegel” un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta pētījumu, Eiropai ir ievērojami jāpalielina ieroču ražošana un jāvienkāršo militārie iepirkumi, lai turpmākajos gados spētu ierobežot Krievijas draudus.

Pētījuma autori mēģināja aplēst, kad Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste būtu gatavas iespējamai Krievijas agresijai. Nesen tika ziņots, ka ES varētu būt nepieciešami gadu desmiti, lai pilnībā sagatavotos tiešai konfrontācijai ar Krieviju. Taču pētnieki nesen paziņoja, ka “situācija ir vēl satraucošāka”, raksta Euractiv.

Tas daļēji ir saistīts ar ASV apņemšanās vājināšanos piedalīties Eiropas drošībā pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. Tomēr pētījumā arī konstatēts, ka Krievijas aizsardzības rūpniecība turpina ievērojami apsteigt Eiropas ražošanu, neskatoties uz ievērojamo Rietumu investīciju pieaugumu.

Krievijas militārie izdevumi 2024. gadā sasniedza 130 miljardus eiro (7,1% no IKP). Vienlaikus ES un Apvienotās Karalistes kopējie militārie budžeti pārsniedz šo summu. Taču, lai atturētu – un, ja nepieciešams, veiktu militāras operācijas –, nepaļaujoties uz ASV, dažādu ieroču sistēmu ražošana Eiropā ir jāpalielina aptuveni piecas reizes. Īpaši strauji jāpalielina pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošana, lai tās atbilstu Krievijas spējām.

“Tādējādi Eiropa joprojām ir ārkārtīgi neaizsargāta un atkarīga no ASV,” uzsver autori. Pētījums ir balstīts uz militāro iepirkumu analīzi Vācijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Francijā. Ražošanas apjomi joprojām ir zemi, salīdzinot ar aukstā kara periodu vai Krievijas pašreizējiem rādītājiem.

Tomēr ir vērts atzīmēt, ka kopš 2022. gada ES ir panākusi progresu artilērijas lādiņu ražošanā – to ražošana jau pārsniedz amerikāņu apjomus un tikai nedaudz atpaliek no Krievijas un Ziemeļkorejas kopējās ražošanas. Eksperti norāda, ka finansējuma palielināšanai jābūt vērstai uz konkrētām prioritātēm – mērogojamību, modernām tehnoloģijām un kritiski svarīgām sistēmām.

ES 800 miljardu eiro vērtā programma “ReArm Europe”, pēc pētnieku domām, “būs nepietiekama, ja aprīkojumu turpinās iegādāties par pašreizējām uzpūstajām cenām”.

Kā izskanējis iepriekš, Eiropai ir nepieciešamas vēl vismaz 1000 lidmašīnas un tanki, lai cīnītos bez ASV. Ir nepieciešamas arī citas bruņumašīnas un artilērija.

Lasiet arī:

Nedēļas horoskops: 20. – 26. jūnijs

Īlons Masks lūdzis politisko patvērumu Krievijā, paziņo krievu politiķis