Valsts ieņēmumu dienesta (VID) biroju ēka Talejas ielā ieguvusi nosaukumu “Valsts biroji”, vēsta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, norāda Vārna.

Ēkā turpina mājot VID, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi no sākotnējās platības, tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot ēkā birojus.

Patlaban ēkā atrodas VID, VNĪ, atsevišķas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra tiks nodalīta no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi.

Oktobrī ēkā darbu sākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Vārna norāda, ka ar šīm pārmaiņām plānots periodā no 2027. gada līdz 2044. gadam samazināt valsts ilgtermiņa izdevumus, kas veidos ietaupījumu budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā, ļaujot to novirzīt citiem mērķiem.

Lai iestāžu nomniekiem nodrošinātu telpu pielāgošanas, aprīkojuma un pārcelšanās izmaksas, kā arī nomas maksu bez papildu finanšu līdzekļiem no valsts budžeta, VNĪ plāno publiskas izsoles ceļā atsavināt iestāžu apdzīvotās ēkas Rīgā Brīvības ielā 55, Lāčplēša ielā 1, Krišjāņa Valdemāra ielā 32, Klijānu ielā 7. Septembra sākumā VNĪ izsolē pārdevusi ēku Krīvu ielā 11, Rīgā par 1,6 miljoniem eiro.

Pēc VNĪ aplēsēm šo ēku sakārtošanai un neatliekamo darbu veikšanai tuvākajos gados būtu nepieciešams ieguldīt apmēram 73 miljoniem eiro.

Pēc VNĪ provizoriskiem aprēķiniem, atsavinot iestāžu patlaban apdzīvotos īpašumus, no 2026. līdz 2027. gadam no nekustamo īpašumu atsavināšanā gūtajiem līdzekļiem tiks radīta iespēja atmaksāt ēkai Talejas ielā saņemto aizņēmumu apmēram 17,3 miljonu eiro apmērā, kas ļautu samazināt publiskā sektora iestāžu nomas maksu (kapitāla ieguldījumu atmaksas komponenti) par nepilniem pieciem eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Pērn 29. oktobrī valdība atbalstīja vairāku publiskā sektora iestāžu pārcelšanu uz biroju ēku Talejas ielā 1, Rīgā, lai palielinātu valsts resursu efektivitāti un samazinātu valsts izdevumus.

No VNĪ pārvaldībā esošajām ēkām tikai 17,5% gadījumu valsts sektora iestādes atrodas modernās telpās B1 kategorijas biroja ēkās, pārējie nomnieki lieto B2 vai zemākas kategorijas birojus, kuriem raksturīga zemāka energoefektivitātes klase un augstāks vides resursu patēriņš, lai nodrošinātu atbilstošu telpu klimatu un labsajūtu darbiniekiem.

VNĪ skaidro, ka, atbrīvojot neefektīvas kabinetu tipa ēkas, iespējams nodrošināt, ka publiskā sektora iestādes var funkcijas pildīt energoefektīvās, mūsdienīgās, viegli transformējamās un koplietojamās telpās, ietaupot būtiskus līdzekļus valsts budžetā un veicinot valsts nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošanu.

Paralēli VNĪ attīsta arī valstij piederošas kopstrādes telpas reģionos, kuras varēs izmantot ikviens valsts pārvaldē strādājošais. Pirmais valsts kopstrādes birojs Cēsīs vēra vaļā durvis valsts pārvaldes darbiniekiem 2025. gada sākumā.

VNĪ ilgtermiņa redzējums ir vieda un efektīva darba vide publiskajai pārvaldei, kas paredz atteikšanos no individuālām biroju ēkām katrai iestādei, veidojot koplietojamas biroju ēkas.

Patlaban pēc VNĪ aplēsēm vidējā platība uz vienu nodarbināto valsts iestāžu birojos Rīgā ir 20,5 kvadrātmetri, atsevišķos gadījumos sasniedzot pat 50 kvadrātmetrus. Plānots, ka 2027. gadā viena valsts pārvaldē nodarbinātā nosacītās darba vietas vidējā aprēķinātā platība nebūs lielāka par 10 kvadrātmetriem.

Lasiet arī:

Valdība sāk cīņu ar lieko svaru – jauns plāns veselīgākai Latvijai

Pret piespiedu konsultācijām: sabiedrībā sākta parakstu vākšana par sievietes tiesībām

Saeima grasās paaugstināt sodus par necieņu pret valsts valodu

Likumu zinātāji, bet ne ievērotāji: vairāki Saeimas deputāti sodīti par pārkāpumiem

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem