“Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,” skaidroja Zandere.

Viņa informēja, ka pērn lielāko kases aparātos neuzrādīto naudas summu VID konstatēja kādā mazumtirdzniecības uzņēmumā – gada griezumā tas neuzrādīja 897 400 eiro. Kāds nakts klubs, ko likums liedz nosaukt vārdā, neuzrādīja 425 600 eiro, savukārt, kāds ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs kases aparātā neuzrādīja 193 200 eiro. Nedaudz mazāki pārkāpumi konstatēti arī pārējos uzņēmumos, kuros veiktas pārbaudes.

“Diemžēl VID kapacitāte nav tik liela, lai pārbaudītu katru uzņēmumu, tomēr valsts galvenā interese, ieviešot jauno kases aparātu reformu, ir godīga konkurence – proti, lai tie, kas strādā godīgi un neiejaucas kases aparātu darbība, neciestu no sekām, ko izraisa uzņēmumi, kas šādā veidā krāpjas,” sacīja Zandere.

VID piekrīt, ka sodi par krāpšanos ar kases aparātiem Latvijā ir pārāk mazi. Ja tas būtu atkarīgs tikai no VID, krāpnieki viennozīmīgi saņemtu maksimālos krimināllikumā paredzētos sodus, piebilda Zandere.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka LTA vakar aicināja VID skaidrot nevēršanos pret personām par kases aparātu “grozīšanu”. LTA aicināja sniegt patiesu informāciju par VID darbību elektronisko kases aparātu sagrozīšanas novēršanas jomā, t.sk. atbildēt uz jautājumu – kāpēc VID ir noraidoša nostāja pret kriminālatbildības noteikšanu par pārkāpumiem konkrētām personām par kases aparātu “grozīšanu”.

Asociācijā arī norādīja, ka VID iepriekšējos gados nekad nav runājis par pusmiljona eiro zudumiem dienā un nav informējis nozares asociāciju, ka pastāv šāda problēma. Vienlaikus VID nespējot apkarot krāpnieciskās PVN shēmas un nespēj iekasēt naudu no lielajiem nodokļu parādniekiem.

“Tā kā vienlaikus tiek izplatītas tenkas, ka LTA piesedz kriminālās pasaules intereses, tad esam atkārtoti vērsušies Drošības policijā un aicināsim izpētīt afēras būtību arī jaunajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībai. LTA ir aprēķinājusi, ka šogad vienai ārzemju kompānijai uz Latvijas pircēju rēķina tiks ieguvums 60 miljoni eiro. Ņemot vērā līdzšinējo praksi, mūsu valstī kāds nopelnīs likumīgos 10%,” uzsvēra LTA.