Lai gan ekonomisti prognozējuši, ka pandēmijas seku ietekmē virkne nozaru cīnīsies par izdzīvošanu, izmantojot cenu karus, Biznesa augstskolas Turība prodekāne Ieva Bruksle norāda, ka šāda situācija būs vērojama vien dažās nozarēs, turklāt cenu kritums nebūs tik būtisks, lai patērētāji pamanītu vērienīgas izmaiņas.

Pakalpojumu cenu izmaiņas iekšējā ekonomikā nebūs būtiskas

Turpmākajos mēnešos Latvijā turpināsies ļoti zema inflācija vai deflācija, bet pakalpojumu cenu izmaiņas iekšējā ekonomikā nebūs būtiskas. Turklāt jāraugās uz dažādiem sektoriem, piemēram, piegādes kompānijas ārkārtējā situācija nav skārusi, pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem ir saglabājies augsts, tāpēc arī cenu samazinājums nav gaidāms.

Cenu karos izdzīvo tas, kuram ir uzkrāts kapitāls

Viena no nozarēm, ko ārkārtējā situācija ietekmējusi vissmagāk, ir tūrisms un viesmīlība. Iespējamais cenu kritums nozarē atkarīgs no tā, cik liels uzcenojums precēm un pakalpojumiem bijis iepriekš un vai uzņēmējiem ir iespējas “nolaist” cenu? Tūrisms un viesmīlība Latvijā ir sezonāla nozare, un lielākai daļai uzņēmumu uzkrājumi veidojas tieši pēc vasaras sezonas, bet cenu karos izdzīvo tas, kuram ir uzkrāts kapitāls, lai ilgtermiņā turētu zemu cenu. Latvijā šobrīd nav daudz tūrisma nozares uzņēmumu, kuri spētu saglabāt šādu situāciju ilgtermiņā.

Vienlaikus speciāliste norāda, ka, analizējot iespējamos cenu kritumus, jāņem vērā, ka iepriekšējās recesijas laikā 2008.gadā būtisku cenu samazinājumu nebija, tieši pretēji – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2009.gadā bija samazinājušās par 1,2%, bet 2008.gadā patēriņa cenas pieauga par 10,5%.

Par 20% lētāka degviela vēl nenozīmē deflāciju

Bruksle atzīmē: “Jāpiekrīt arī tiem ekspertiem, kuri norāda – par 20% lētāka degviela vēl nenozīmē deflāciju. Degvielas cenas, protams, ietekmē virkni nozaru, jo tās ir vienas no aktuālām izmaksu komponentēm, bet atkal – vairākas nozares tās būtiski neietekmē. Viena no tādām ir jau pieminētā tūrisma un viesmīlības nozare. Ja uzņēmējam samazinās degvielas izmaksas, tas nozīmē vismaz nelielu iespēju nopelnīt, kas šajā krīzes periodā ir ārkārtīgi būtiski. Degvielas cenu kritums ietekmēs lauksaimniecības jomu, tomēr, precei nonākot līdz veikalu plauktiem, situācija izlīdzināsies un pircēji būtiskas izmaiņas nejutīs. Lai liela daļa patērētāju sajustu būtiskas cenu izmaiņas, ražošanas uzņēmumiem nepieciešams elektrības cenu samazinājums.”

Samazināsies pieprasījums pēc īres dzīvokļiem

Negatīvs devums gada inflācijā bija arī ar mājokli saistītām izmaksām, kuru cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,5%. Speciāliste skaidro: “Šis samazinājums, piemēram, īres maksām varētu turpināties arī vasaras beigās. Tas veidoties uz neatbraukušo ārvalstu studentu rēķina. Samazinoties ārvalstu studentu skaitam, samazināsies pieprasījums pēc īres dzīvokļiem un iznomātāji būs spiesti pārskatīt cenas.”

Teikts, ka šobrīd daudzi namīpašnieki ir samazinājuši nomas maksu, nākot pretī īrniekiem, piemēram, mazajiem un mikrouzņēmumiem, tomēr tā nebūs ilgtermiņa tendence. Cenas un to izmaiņas lielā mērā ir atkarīgas no patērētāju pieprasījuma, tāpēc viss atkarīgs no tā, kādi ierobežojumi tiks noteikti pēc 9.jūnija un kāda būs patērētāju reakcija uz ierobežojumu atcelšanu.