Foto: Unplash.com

Varētu teikt, ka aizrit pēdējā nedēļa, kad vasaras sākumā vēl redzams dzeltenais rapsis. “Lēkšana” rapsī, ķerot skaistus kadrus, kļuvusi teju par vasaras sākšanās tradīciju. Rīta kafija šajā nedēļā izzināja, kā tad galu galā ir – vai to maz drīkst darīt un vai, atrodoties rapša laukā, pastāv kāda bīstamība?

Sazinājāmies ar Latvijas Dabas fondu un Valsts augu aizsardzības dienestu, lai uzzinātu par to vairāk.

Kur rapsi vispār izmanto? Vai tas ir tikai bizness?

Vispirms Latvijas Dabas fonda lauksaimniecības ekspertam Andrejam Briedim jautājām, kur rapsi vispār izmanto, vai tas ir tikai bizness? “Tā ir viena no ienesīgākajām lauksaimniecības kultūrām ar labu cenu pasaules tirgū, otra būtu kvieši. No vienas puses, lauksaimnieki stāsta, ka pesticīdi ir jāizmanto, lai pabarotu pasauli un sludina arī citas puspatiesības, bet fakts ir tāds, ka lielākā daļa rapšu netiek audzēta izmantošanai pārtikā. Protams, mēs nerunājam par visiem, daļu izmanto eļļas izveidei un arī vēlāk kā eļļas ražošanas blakusprodukts lopbarībai, bet lielākā daļa rapšu aiziet biodegvielai.”

“Ja kāds jautā, kāpēc tie rapši ir tik populāri, tad atbilde ir – tas ir bizness,”  saka A. Briedis.

“Padomā, pirms lec rapsī”

Par bildēšanos rapsī lauksaimniecības eksperts saka: “Ja tas ir atsevišķs gadījums, kad viens vesels cilvēks ieiet nofotografēties, tad, visdrīzāk, tūlītēju seku nebūs. Taču mūsu kā Latvijas Dabas fonda aicinājums “padomā, pirms lec rapsī” sniedzas tālāk par rapšu lauku. Kas tad ir šīs vērtības? Protams, tas ir skaists un dzeltens, bet Latvijā, ja vēlamies fotografēties kādā lauksaimniecības ainavā, tad, mūsuprāt, ir citas labākas izvēles.”

Eksperts teic, ka tas var būt lauks ar daudzveidīgu zālāju vai ganības, kur netiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi un kur patiešām nav nekādu risku veselībai.

Viņš turpina: “Ja šādus jautājumus uzdotu zemniekiem un augu aizsardzības dienestam, tad atbilde būtu tāda, ka, jā, Latvijā drīkst lietot tikai Eiropā apstiprinātus līdzekļus un Eiropa apstiprina tikai drošus līdzekļus, bet katru gadu no apgrozījuma tiek izņemti dažādi līdzekļi, kas galu galā nav tik nevainīgi, kā sākumā var likties un kā ražotāji grib iestāstīt.”

Vai rapsis ir bīstams?

Uzreiz, protams, sazinājāmies arī ar Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāvi Daci Ūdri, lai noskaidrotu, vai pastāv bīstamība. Viņa atbild: “Latvijā var lietot tikai Latvijā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļi (AAL). Pirms AAL tiek reģistrēts, tā sastāvā esošās darbīgās vielas tiek izvērtētas un apstiprinātas Eiropas Savienības līmenī. Pirms AAL reģistrācijas Latvijā, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sadarbībā ar kolēģiem no citām Baltijas un Skandināvijas valstīm analizē zinātnisko pētījumu datus, īpaša uzmanība tiek pievērsta riska grupu drošībai, tajā skaitā lauku tuvumā dzīvojošiem bērniem un pieaugušajiem, nejaušiem garāmgājējiem, lauka strādniekiem.”

Turpinot viņa saka: “AAL reģistrē tikai tad, ja tā lietošana nerada tūlītēju vai ilgtermiņa negatīvu ietekmi cilvēkiem, dzīvniekiem un apkārtējai videi. Katra AAL marķējumā noteiktas drošības prasības un nogaidīšanas laiks, kas jāievēro kamēr smidzinājums uz augiem nav nožuvis. Ja ievēro AAL marķējumā norādītos lietošanas noteikumus un drošības prasības, Latvijas laukos izmantotie AAL ir droši un nevar radīt saindēšanās risku vai vides piesārņojumu.”

VAAD noskaidrojām, ka rapšu laukā atrasties ir droši, taču Latvijas Dabas fonda eksperts gan uzsver: “Ja dikti gribas nobildēties, tad ko tur padarīs, taču es vairāk vēlētos, lai ikviens aizdomājas, kas ir tās vērtības, kas mums katram ir tuvas sirdij. Ja tā ir industriālā lauksaimniecība, kas nozīmē arī vides riskus, tad rapšu laiks ir īstā vieta, kur bildēties, un tad arī stāstīt, ka mums ir svarīga raža un tūlītēja peļņa, bet dabas lietas ir mazāk svarīgas,” ironiski izsakās A. Briedis.

Vērtības

“Ja cilvēks vienā momentā saka “es esmu par zaļu un dabīgu Latviju”, bet otrā iet un bildējas rapsī, tad man tas izklausās pēc iekšēja konflikta,” tā A. Briedis.

Vēl lauksaimniecības eksperts piemin – ja uz lauka redzamas tehnoloģiskās sliedes (var redzēt, ka braucis traktors, smidzinātāji), tad ir iemesls būt piesardzīgam, “jo var gadīties, ka tur ir lietoti kādi augu aizsardzības līdzekļi un nevar izslēgt, ka šie līdzekļi nevar atstāt negatīvu ietekmi uz veselību. Taču jāatceras, ka uz lauka kāds zemnieks ir strādājis un ir jāciena šis darbs, un vai tiešām bilžu dēļ ir jābradājas. Tehnoloģiskās sliedes var palīdzēt noteikt iespējamos riskus. Latvijā, protams, ir arī dažas bioloģiskās saimniecības, kas ražo rapsi ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm un neizmanto nekādus pesticīdus, tas ir izdarāms, bet tur, protams, ražas nav tik augstas.”

Augu aizsardzības līdzekļi Eiropā

Andrejs arī piemin, ka patiesībā šis temats nav tik vienkāršs: “Palūkosimies uz pesticīdu apstiprināšanas procesu Eiropā. Apstiprina konkrētu tā saucamo aktīvo vielu, bet lauksaimnieks uz lauka lieto dažādus produktus un šai vielai tiek pievienotas vēl dažādas papildvielas, un šī kombinācija var rezultēties pavisam citāda, jo bieži vien ir vielas, kas var pastiprināt kādas citas vielas iedarbību un tās kļūst daudz kaitīgākas un toksiskākas.”

VAAD pārstāve arī atbild uz Dabas fonda izteiktajām bažām: “Es saprotu Latvijas Dabas fonda rūpi par miglošanu. Cilvēki mēdz augu aizsardzības līdzekļus dēvēt par pesticīdiem, bet tā ir daudz plašāka kategorija, bet mēs runājam par augu aizsardzības līdzekļiem, kas pasargā augu no kaitēkļiem, slimību un postošās ietekmes, tāpat arī nezāļu ierobežošanai.”

Lieto atbildīgi!

Viņa arī pastāsta, ka šobrīd noris arī informatīva kampaņa “Misija. Agronoms”, un nu jau arī  ir pieejama izglītojoša informācija arī video formātā (vairāk lasiet šeit), kurā stāsta par prakses labajiem piemēriem. “Bez lauksaimniecības mēs nevaram, un, pareizi un atbilstoši saimniekojot, gan saudzēsim vidi, gan cilvēku veselību. Protams, tas ir mūsu uzdevums – lauksaimniekus izglītot un nodrošināt uzraudzību.”

“Salīdzinājumam – tāpat kā cilvēkam reizēm ir nepieciešamas zāles, lai izārstētu kādu slimību vai iekaisumu, līdzīgi ir arī ar augiem, kad ir jālieto augu aizsardzības līdzekļi. Lietojot atbildīgi, saskaņā ar marķējumu, tad viss ir kārtībā, tas nerada risku ne cilvēka veselībai, ne videi.”

Dace arī atklāj, ka bieži vien zvana iedzīvotāji, redzot lauku miglotājus ar aizdomām, taču tas nav aizliegts, ja viss tiek darīts pareizi, tad viss ir kārtībā, savukārt, ja tiek konstatēti pārpratumi, tad par to var pienākties arī administratīvais sods.

“Gribētu vēl piebilst, ka, strādājot ar jebkuru ķīmisku vielu, ir jāievēro visi piesardzības pasākumi. Tas nozīmē, ka lauku smidzināšanas laikā nevienam nevajadzētu atrasties lauka teritorijā, bet tiklīdz smidzinājums ir nožuvis, tad viss ir droši. Laukā taču iet arī mūsu agronomi un inspektori – rapšu laukā vai citā kultūrā,” pastāsta VAAD pārstāve.

Arī Dabas fonda pārstāvis A. Briedis sarunā ar Rīta kafiju teic, ka skaidrs, ka pārdošanas apjoms ir pieaudzis. “Pieaugums ir būtisks, un mēs nezinām, kāda ir reālā situācija Latvijā. Es varu teikt – ja lauksaimnieks visu dara atbilstoši likumam, tad būtu nevietā ko pārmest,” uzskatā dalās lauksaimniecības eksperts.

VAAD pārstāve gan atbild: “Skaidrs, ka Dabas fonda uzdevums ir cīnīties par vēl zaļāku vidi, bet jāsaka, ka salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, mēs esam ļoti labā stāvoklī. Protams, augu aizsardzības līdzekļu pārdotais apjoms ir pieaudzis, bet arī šeit ir savi iemesli un skaidrojumi.”

Cieņa

Pavisam drīz Latvijas laukus rotās magones un margrietiņas, cienīsim zemniekus un citu zemi, par kuru bradājam, padomāsim divreiz, vai tas patiesi vajadzīgs!