Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) ar piesardzīgu optimismu vērtē veselības ministres Andas Čakšas paziņojumu par to, ka nekāda algu samazināšana valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada 1.janvāra nedraudot, jo algu necelšana vai samazinājums varētu draudēt ar reāliem mediķu protestiem.

Rehabilitācijas jomā atalgojums ir cieši saistīts ar rehabilitācijas pakalpojumu tarifiem, ar kuru pārrēķināšanu nodarbojas Nacionālais veselības dienests (NVD), informē LRPOA prezidents Aivars Vētra, paužot bažas, ka rehabilitācijas speciālistu vajadzības varētu neiekļūt «pirmo prioritāšu sarakstā».

«Ja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieki un medicīnas māsas no neatbilstoši apmaksāta darba vienkārši iet prom, tad fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti, fizioterapeiti u.c. mazina savu slodzi, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus un «pievienojoties» maksas rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem. Šāds «risinājums», protams, zināmā mērā ir gan nozares, gan arī noteiktas pacientu daļas interesēs, jo par lielu valsts naudu izglītotie speciālisti paliek nozarē un Latvijā, bet šāds pavērsiens pacientu atlasei pievieno skarbu papildus kritēriju – pacienta vai viņa piederīgo maksātspēju. Otrkārt – mazinoties valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu īpatsvaram, mazinās arī iespējas nodrošināt multiprofesionālus rehabilitācijas pakalpojumus pat ja pacienta interesēs tā būtu pirmā izvēle,» skaidro Vētra.

«Tajā pašā laikā LRPOA satrauc diskusija par virsstundu apjoma ierobežošanas pārskatīšanu, kurā veselības iestāžu vadītāji un mediķu arodbiedrības pārstāvji, kam vairāk kā citiem vajadzētu apzināties kaitējumu veselībai, ko var nodarīt gan fiziska, gan garīga pārstrādāšanās un kategoriski pastāvēt uz adekvātu atalgojumu atļautās slodzes ietvaros, apspriež priekšlikumus kā šo situāciju «ar pašu darbinieku piekrišanu» vēl pagarināt. Protams, ka šāda mediķus aizstāvoša pozīcija arī prasa atbildes uz to, kā nodrošināt veselības aprūpes pieejamību nepieciešamajā apjomā ierobežotu profesionālu un arī finanšu resursu apstākļos. LRPOA rīcībā nav visas atbildes, bet ir skaidra izpratne, ka profesionāļu izdegšanu turpinoša valsts apmaksāto ārstniecisko pakalpojumu organizācijas politika tikai audzēs kopējās personāla resursu problēmas Latvijā,» norāda Vētra.

Veselības ministrijā piektdien, 23.novembrī, norisinājās Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēde, kuras laikā vienojās par rīcības plānu saistībā ar mediķu darba samaksu un noslodzi nākošajā gadā, informē Veselības ministrija.

Veselības ministre Anda Čakša informēja, ka mediķu darba samaksas palielinājums 2019.gadā par 20% iestrādāts pagājušajā gadā Ministru kabinetā apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā par «Veselības aprūpes sistēmas reformu». Tāpat Ministru kabinetā tiks izskatīts ziņojums «Par ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu pārējā personāla atlīdzības palielināšanu 2019.- 2021.gadam», kurā iepriekš apstiprinātais plāns par darba samaksas palielinājumu aktualizēts un papildināts ar aprēķiniem par nepieciešamo finansējumu saistībā ar virsstundu apmaksu.

VANA dalībnieki lēma par nepieciešamību vērsties pie Saeimas ar aicinājumu rast steidzamu juridisku risinājumu, lai valdības iepriekš paustās apņemšanās par mediķu darba samaksas palielinājumu nākamajiem trīs gadiem tiktu īstenota un uzsākta jau ar 2019.gada 1.janvāri.

Puses apsprieda arī iespējamu nepieciešamību rosināt izmaiņas Ārstniecības likumā, paredzot garāku pārejas periodu, ko ārstniecības personas drīkst brīvprātīgi strādāt vienā ārstniecības iestādē virs normālā darba laika. Tas ļautu risināt personāla trūkumu ārstniecības iestādēs, kas strādā diennakts režīmā. Kā iespējamais piedāvājums tika apspriests šā gada pieļaujamais darba stundu apjoms, paredzot, ka par katru darba stundu virs normālā darba laika ietvara tiek maksāts atbilstoši virsstundu likmei, informē VM.

Kā zināms, 2017.gadā apstiprinātais konceptuālais ziņojums «Par veselības aprūpes sistēmas reformu» paredz 2019.gadā mediķiem darba samaksas palielinājumu vidēji par 20%. Ņemot vērā plānoto darba samaksas palielinājumu mediķiem un virsstundu apmaksu saistībā ar pagarinātā normālā darba laika apmaksas nosacījumu atcelšanu, nākamgad kopumā ir nepieciešami papildu 103,5 miljoni eiro.