Mārtiņš Egliens. Foto: Ekrānšāviņš

“No tā, ka balss atpūšas, nekas daudz nemainās,” par savas balss īpatnībām raidījumā “Kad viņas satiekas” stāsta tautā iemīļotais aktieris Mārtiņš Egliens, kuram sabiedrība savulaik saziedojusi 50 000 eiro balss atgūšanai.

Pēc viņa teiktā, ja ļoti daudz un intensīvi runā, tad jūt, ka ar balsi kļūst sliktāk, bet tad vajadzīga desmit minūšu pauze. “Es arī nejūtu nogurumu,” runājot par balsi, skaidro aktieris.

Uz piebildi, ka viņš nevarētu būt taksometra vadītājs, jo viņi parasti daudz runā, Egliens atjoko: “Es varētu būt īpašais taksometra vadītājs! Par lielāku naudu! Tāds, kurš nerunā vispār. Pat, kad viņam kaut ko prasa, viņš vienkārši nerunā.”

Vaicāts, kādi vēl varētu būt darbi, ko Egliens varētu darīt un kur nebūtu nepieciešams daudz un skaļi runāt,  viņš atklāj: “Es visu, kam gāju cauri, vienkārši metu miskastē. Man nav variantu. Man bija čaļi, kas piedāvāja iet celtniecībā, iet un remontēt dzīvokļus. (..) Man būtu interesanti dienas trīs, piecas, mēnesi varbūt. Ja es būtu apsolījis, arī to izdarītu. Kad tu pēkšņi saproti, kā tas notiek, tev paliek neinteresanti. Jo teātrī jau ir tieši tas pats. Tu paņem kaut ko, ko tu nesaproti, tad tu to beidzot atpiņķerē, un tad ir izrāde, un viss, tad tu piņķerē nākamo. Un tā visu laiku, tu esi pieradis, un tas ir interesanti. Ja tu paliec radošajā sfērā, tu visu laiku esi atklāšanas procesā,” skaidro Egliens.

Viņš arī atzīst, ka, lai nu ko, bet Leļļu teātrī viņš nevarētu strādāt. “Es novērtēju, tas ir nenormāli smags darbs. Es to novērtēju. Man ir baigi grūtas attiecības ar bērnu izrādēm, tā ir cīņa – ar to publiku. Vai dieviņ, tētīt, tā ir tik grūta publika!” neslēpj Egliens, atklājot, ka no bērnu publikas nesajūt atpakaļsaiti. “Man ir tāda sajūta, ka tu dod, dod, dod, bet viņi aiziet mājās. Tu tāds nosvīdis tur paliec. Ar pieaugušo auditoriju, ja tu dod, un viņi patiešām ņem to visu un gremo, viņi pēc tam atdod tev atpakaļ. Tu jūti.”

Jau vēstīts, ka iemīļotā aktiera Mārtiņa Egliena balss ir atgriezusies un viņš spēj runāt, tomēr ne skaļi.

Egliens žurnālam “Kas Jauns” atklājis, ka pašlaik sevi realizē citā mākslas jomā, proti, mūzikā. “Šobrīd esam procesā. Kopā ar manu sievu Ditu [Lūriņu] un kolēģi Gundaru Grasbergu taisām jaunu izrādi ar Jāņa Petera dzeju. Pats šai izrādei rakstu mūziku un ļoti ceru, ka jau drīzumā mūzikas namā “Daile” mēs varēsim redzēt un svinēt pirmizrādi! Šī ir pamatlieta, ar ko tagad ikdienā nodarbojos,” izdevumam stāsta aktieris.

Vaicāts, vai pēc aiziešanas no teātra saņem kino piedāvājumus, kas saistīti ar citām aktiermeistarības izpausmēm, nevis runasmākslu, Egliens izdevumam norāda: “Es ar vislielāko prieku pieņemtu, tikai pašlaik neviens diemžēl nepiedāvā. Tāpēc jādara kas cits. Komponēšana manā radošajā darbībā ir pilnīgi jauns izaicinājums. Līdz šim šo to mūzikā biju sacerējis vien brīvajā laikā, sava prieka pēc. Bet nu, kad tas ir darīts,  tas ir pavisam kas cits.”

Mārtiņš Egliens pametis savu ilggadējo darba vietu – Latvijas Nacionālo teātri, kurā strādājis kopš 2000. gada.

“Lai cik dīvaini tas skanētu, no dienas, kad ar teātra direktoru izrunājām par darba attiecību pārtraukšanu, mana balss sāka uzlaboties stipri straujāk. Varbūt tas ir psiholoģisks apmāns. Taču esmu dzirdējis stāstus par to, kā cilvēki kuļas un maļas pa savu dzīvi un uz priekšu netiek, bet, pārgriežot atiecības ar iepriekšējo dzīves daļu, pēkšņi viss ļoti strauji sāk atrisināties. Jautājums, protams, ir par to, vai tu pārgriez pareizo nabassaiti, taču man ir sajūta, ka tā ir īstā. Varu atklāti pateikt, ka, domājot par to, kāds ir teātris, par ko tas runā, un par to, kāds es esmu teātrī, esmu bijis neapmierināts vismaz beidzamos piecus gadus. Esmu sev šo jautājumu uzdevis jau sen – ko es tur daru? Esmu bijis īgns, taču, piepūtis vaigus, gājis un darījis. (..) Es gan nesaku, ka tāpēc, ka man nepatīk teātrī, man uznāca šī liga. Domāju, ka tik vienkārši Dievs nestrādā,” intervijā žurnālam “Ieva” norādījis aktieris.

Egliena pazaudētā balss ir atgriezusies, lai gan uz pilnīgu atveseļošanos mediķi vismaz pagaidām cerības nedod. Aktierim Vācijā diagnosticēta reta balsenes slimība, ko medicīniski vēl nemāk izārstēt. Vācu ārsti viņam teikuši, ka visa mūža garumā muskulī ap balss saitēm būs jāinjicē botokss, taču aktieris pieļauj un cer, ka varbūt spazmas muskulī rimsies pašas, iepriekš  vēstīja žurnāls.

Problēmas aktierim sākās pirms pusotra gada. “Ar lielām mokām nodziedāju teātrī Ziemassvētku koncertu, un pēc Jaungada jau viss attīstījās ļoti strauji. Sākumā rūcu, pēc tam īsti vairs nevarēju parunāt – tiklīdz mēģini runāt, nobloķējas elpa,” izdevumam stāsta aktieris.

Kā zināms, Latvijas iedzīvotāji portālā Ziedot.lv saziedojuši vairāk nekā 50 000 eiro – piecas reizes vairāk par lūgto summu, kas nepieciešama, lai aktieris Mārtiņš Egliens varētu ārstēties Vācijā un atgūt zaudēto balsi.

Jau kādu laiku Mārtiņš juta, ka ar balsi ir problēmas. Taču pirms gada aktieris saprata, ka situācija ir nopietna, jo vairs nespēja normāli parunāt. Kopš tā laika Mārtiņš bijis pie neskaitāmiem ārstiem, izmeklējumiem un procedūrām. Apmeklēti vairāki speciālisti – LOR, neirologi, osteopāti, kineziologs, manuālais terapeits, psihiatrs, logopēds, balss treneris, adatu terapija un pat dziednieki. Diemžēl rezultātu nebija. Latvijas ārstu konsīlijs nozīmējis Mārtiņam procedūru, ko veic Vācijas klīnikā. Procedūra izmaksā līdz 10 000 eiro.

“Mūsu palīdzība nepieciešama talantīgajam un skatītāju iemīļotajam aktierim Mārtiņam Eglienam. Mārtiņš jau vairāk nekā 20 gadus Nacionālā teātra aktieris ar daudzām spilgtām un leģendārām lomām. Mārtiņš vadījis simtiem koncertu un pasākumu visā Latvijā. Viņam piemīt spēja precīzi sajust publikas noskaņojumu un ar savu aso mēli atraisīt pat visatturīgākos skatītājus. Skatītāji viņu iemīļojuši arī par īpašo spēju spilgti un asprātīgi parodēt politiķus. Aktiera talants sakņojas gan dvēseles smalkumā, gan nervu stiprumā, gan asā reakcijā, gan trenētā atmiņā. Talants nevar izpausties, ja nav balss. Šobrīd tieši šis – galvenais aktiera “ierocis” ir Mārtiņam atņemts,” teikts portālā Ziedot.lv.

Lasiet arī: Rail Baltica epopeja: Politiķiem būs jāatskaitās Saeimai par lēmumiem un turpmākajiem scenārijiem