Informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme poliskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, arvien aktīvāk tiek izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības, norādīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos 2018.gadā.

Sadaļā par transatlantiskajām attiecībām un drošību minēts, ka Eiroatlantiskā telpa joprojām ir globālās stabilitātes un noteikumos balstītās starptautiskās kārtības stūrakmens. Vienlaikus turpina pieaugt gan ārēji, gan iekšēji izaicinājumi, kas rada spiedienu uz pašreizējo kārtību un līdz ar to arī uz Latvijas drošību. Norādīts, ka Krievija nemainīgi uztur konfrontācijas kursu ar Rietumiem un turpina rīkoties pretēji starptautisko tiesību principiem.

NATO klātbūtne reģionā ir tieša atbilde Krievijas agresijai pret Ukrainu. Krievijas spēju stiprināšana Baltijas reģionā saistāma ar centieniem iegūt priekšrocības potenciāla konflikta ar NATO gadījumā, kaut arī tiešas sadursmes varbūtība joprojām vērtējama kā zema, teikts ziņojumā. Tādi soļi kā “Iskander” raķešu kompleksu izvietošana Kaļiņingradas apgabalā un raķešu šaušanas mācības Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir apzināta spēka demonstrēšana ar mērķi izaicināt Latvijas Eiroatlantisko kursu un radīt nedrošību Latvijas iedzīvotājos.

Vienlaikus līdzās konvencionāliem draudiem arvien spēcīgāk izpaužas hibrīdais apdraudējums, kur līdzās militāriem līdzekļiem tiek izmantoti dažādi nemilitāri instrumenti, tostarp kiberuzbrukumi un propaganda, uzsvērts ziņojumā. Kiberdrošības un kibernoziegumu radītie izaicinājumi pieaugot gan kvantitātes, gan sarežģītības ziņā.

Savukārt starptautiskā terorisma radītais apdraudējums ir viens no nopietnākajiem izaicinājumiem ne tikai pasaulē un Eiropā, bet ietekmē arī Latvijas valstspiederīgo drošību un ekonomiskās intereses. Latvijas nacionālās drošības interesēs ir aktīva iesaiste vienotas pretterorisma politikas īstenošanā kopa ar sabiedrotajiem, lai cīnītos ar terorisma cēloņiem, nepieļautu tā izplatību un novērstu tā sekas, pausts ziņojumā.

Tikmēr attiecībā uz stratēģisko partnerību ar ASV un sadarbību ar Kanādu ziņojumā skaidrots, ka Latvija turpinās strādāt pie tā, lai uzturētu aktīvu politisko dialogu un daudzpusīgu praktisko sadarbību ar ASV. ASV arī sūta skaidru vēstījumu NATO Eiropas sabiedrotajiem par nepieciešamību pēc vienlīdzīgākas militāro izdevumu sloga sadales, norādot, ka pašreizējā situācija, kurā ASV nodrošina neproporcionāli lielu daļu no NATO dalībvalstu tēriņiem aizsardzībā, nav ilgtspējīga.

“Lai arī šo jautājumu nevar atrisināt acumirklī, tomēr sagaidām, ka pārskatāmā periodā Eiropas sabiedroto nodrošinās līdzvērtīgu ieguldījumu NATO aizsardzībā. Latvija šajā situācijā nedrīkst atkāpties no savu saistību pildīšanas attiecībā uz aizsardzības izdevumiem,” uzsvērts Ārlietu ministrijas publicētajā ziņojumā.

Sadaļā par Latvijas rīcību apdraudējuma mazināšanai skaidrots, ka Latvijas atbilde, reaģējot uz pašreizējiem drošības izaicinājumiem, balstās ciešā sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem, tostarp nodrošinot nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto klātbūtnei Latvijā, kā arī Latvijas patstāvīgā rīcībā, mērķtiecīgi ceļot aizsardzības spējas un veicot pasākumus, lai vērstos gan pret militāriem, gan nemilitāriem draudiem.

“Latvijai īpaši svarīgi ir turpināt attīstīt NATO ciešo sadarbību ar Zviedriju un Somiju, tādējādi stiprinot drošību Baltijas jūras reģionā. Tāpat Latvija aktīvi iestājas par Alianses atvērto durvju politikas īstenošanu. Ņemot vērā pieaugošo uzticēšanās plaisu starp rietumvalstīm un Krieviju, ir pastiprinājušies starptautiskie mēģinājumi atjaunot dialogu par eiroatlantiskās drošības jautājumiem EDSO ietvaros,” teikts ziņojumā.

Savukārt ES un NATO sadarbība ir viena no Latvijas prioritātēm drošības un aizsardzības jomā. Viena no šobrīd aktuālākajām ES-NATO sadarbības jomām ir militārās mobilitātes sekmēšana, kas ir būtiska operatīvai NATO spēku pārvietošanai ES teritorijā. Būtiska ir sadarbība cīņā pret hibrīdo apdraudējumu, kur ES-NATO sadarbība notiek īpaši aktīvi.

Sadaļā par Eiropas civilo un aizsardzības spēju attīstīšanu tiek norādīts, ka NATO joprojām ir galvenā kolektīvās aizsardzības organizācija, vienlaikus Latvijas kā ES dalībvalsts interesēs ir turpināt attīstīt ES civilās un aizsardzības spējas reaģēšanai krīzes situācijās. Līdztekus aizsardzības spēju attīstībai, Latvija uzskata, ka ir būtiski attīstīt ES civilās spējas. Būtu jāuzlabo ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju uzsākšanas un īstenošanas procedūras un jāpanāk, lai misijas būtu elastīgas.