Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti – 11 “Gods kalpot Rīgai” deputāti, četri “Neatkarīgo deputātu frakcijas” pārstāvji, trīs deputātu bloka “Rīgai!” biedri, kā arī 17 “Saskaņas” deputāti.

Par otru mēra amata kandidātu – Viesturu Zepu (LA) – kopumā tika atdotas 12 balsis – astoņas no “Latvijas attīstībai” un četras no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.

Četri “Vienotības” un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma. Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu, jo viņa nobalsoja pret abiem kandidātiem.

Savā uzrunā pēc ievēlēšanas Burovs pateicās par atbalstu kolēģiem un arī savam konkurentam – Zepam.

Jaunais mērs uzsvēra, ka domes priekšsēdētājs nav kāda politiskā spēka līderis, bet pārstāv visas pašvaldības intereses, līdz ar to Burovs solīja vairāk būt politiski neitrāls. Viņš arī solīja, ka darīs visu, lai Rīgu padarītu par tādu pilsētu, ar kuru rīdzinieki var lepoties.

Burovs žurnālistiem norādīja, ka primāri centīsies atsākt normālu Rīgas domes darbu, bet viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem būs nākamā gada budžeta izstrāde. Tāpat, pēc viņa teiktā, pašvaldībai nopietni jāgatavojas “Rail Baltica” projekta īstenošanai galvaspilsētā.

Zeps aģentūrai LETA neslēpa, ka vairumā opozīcijas kolēģu ir vīlies. Viņš norādīja, ka ir noslēdzies intensīvs divu mēnešu periods, kura laikā opozicionārus dažādi mēģinājis pārliecināt par to, ka bezdarbība nav labākais risinājums.

“Var atrast 1000 iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt. Šobrīd smagākā vilšanās ir par to, ka ne paši ir gatavi kaut ko darīt, ne ļaut citiem,” sacīja Zeps, neslēpjot, ka nākotnē sadarbība starp opozīciju varētu būt apgrūtināta.

Rīgas domnieki šovakar nepaspēja izlemt visus ar amatu sadali saistītos jautājumus, tāpēc rīt plkst.10 ir sasaukta vēl viena domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par vicemēra ievēlēšanu, kā arī par kandidātiem uz Rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekļu amatiem.

Patlaban izskanējusī informācija liecina, ka vicemēra amatam tiks virzīta Anna Vladova (S), bet brīvostas valdes locekļu amatiem – Burovs un Sandris Bergmanis (S).

“Juku laiki” Rīgas domē sākās aprīlī, kad no amata tika atstādināts ilggadējais domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), kurš turklāt maija beigās tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Īsi pēc EP vēlēšanām, par mēru kļuva Dainis Turlais (GKR), taču tajā pat dienā desmit gadus pastāvošā Rīgas domes koalīcija sašķēlās un zaudēja balsu vairākumu, jo no “Saskaņas” tika izslēgti četri deputāti. Domnieku nesaskaņu iemesls bija “Saskaņas” vēlme Rīgas vicemēra amatā ievēlēt Sandri Bergmani (S), kura kandidatūru četrotne atbalstīt nevēlējās.

Tā kā “Saskaņai” un GKR domē vairs nebija pārsvara, Turlais aptuveni trīs nedēļas centās izveidot jaunu koalīciju, taču neveiksmīgi, kā rezultātā 21.jūnijā, ar bijušo “saskaņiešu” balsīm – amatu zaudēja.

Kopumā Rīgas domē pēdējo mēnešu laikā izveidotas divas jaunas frakcijas “Neatkarīgo deputātu bloks”, kurā apvienojušies četri no “Saskaņas” izslēgtie domnieki, kā arī deputātu bloks “Rīgai!”, kurā darbojas deputāti Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Druvis Kleins un Imants Keišs.

Kleins ar Keišu no JKP tika izslēgti tajā pat dienā, kad amatu zaudēja Turlais, jo Keišs balsoja “pret” Turlā gāšanu. Savukārt Kleins, lai gan balsoja kopā ar frakciju, savā uzrunā no tribīnes pauda viedokli, ka ārkārtas vēlēšanas domei nav nepieciešamas, tādējādi iestājoties pret JKP nostāju.

20.augusts bija pēdējais brīdis Rīgas domes priekšsēdētāja ievēlēšanai. Likums “Par pašvaldībām” dod tiesības valdībai rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, ja tā divus mēnešus strādā bez mēra.

Ziņas avots: LETA