Foto: Pexels/Екатерина Шумских

Latvijas ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra kopš references perioda (1961.–1990. gadu periods) paaugstinājusies par 1,2 grādiem, savukārt nokrišņu daudzums – par 4,4%.  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra

aprēķinātie klimata modeļu scenāriji paredz, ka gadsimta beigās (2071.–2100. gadu periods) vidējā gaisa temperatūra būs par 2,8–4,9 grādiem siltāka par references perioda vidējo, nokrišņu daudzums – par 18–24% lielāks, savukārt sniega sega – par 4–6 cm plānāka.

Laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam pasaules vidējā gaisa temperatūra ir par 1,1 grādu augstāka nekā tā bija laika posmā no 1850. līdz 1900. gadam, kuru dēvējam par pirmsindustriālo periodu, norādīts ziņojumā “Līdzšinējās un nākotnes klimata pārmaiņas Latvijā”.

Tiek minēts, ka kopš 1970. gada zemes virsmas temperatūra pieaugusi straujāk nekā jebkurā citā 50 gadu periodā pēdējo vismaz 2000 gadu laikā. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka cilvēku darbības ietekmē novērotas izmaiņas ekstremālos laika apstākļos, piemēram, karstuma viļņos, intensīvos nokrišņos, sausuma periodos, tropiskajos ciklonos. Pārmaiņas klimatu raksturojošos indeksos līdz šim tiek novērotas arī Latvijā, gaisa temperatūrai līdzšinējās klimatiskās normas periodā (1991.–2020. gads) esot par 1,2 grādiem augstākai nekā klimatiskajā references periodā (1961.–1990. gads).

Balstoties uz klimata modeļu rezultātiem, tiek prognozēts, ka 21. gadsimta laikā gaisa temperatūra Latvijā turpinās pieaugt, gadsimta beigās tai pret klimatiskās references periodu esot par 2,8 grādiem augstākai nelielu un par 4,9 grādiem būtisku  klimata pārmaiņu gadījumā.

Līdzšinējo klimata pārmaiņu izpausmes Latvijas teritorijā ir iezīmējušas kopējā atmosfēras nokrišņu daudzuma palielināšanos, un šāda tendence tiek prognozēta arī līdz 2100. gadam. Vienīgā sezona, kurā tiek prognozēts nokrišņu daudzuma samazinājums (būtisku klimata pārmaiņu scenārijā par 4% pret klimatiskās references periodu) vai mazs pieaugums (mērenu un nelielu klimata pārmaiņu gadījumā), ir līdz šim mitrākais gadalaiks – vasara. Savukārt lielākais nokrišņu daudzuma pieaugums tiek prognozēts ziemā, kad pret klimatiskās references periodu būtisku klimata pārmaiņu gadījumā nokrišņu daudzums pieaugs pat par 62%.

Pieaugot vidējai gaisa temperatūrai un mainoties nokrišņu daudzumam, izmaiņas novērotas arī sniega segas biezumā, kurš klimatiskās references periodā ar 7 cm bija par 3 cm vairāk nekā līdzšinējās klimatiskās normas periodā. Sniega segas samazināšanās tendence tiek prognozēta arī nākotnē, gadsimta beigās sniegam vidēji Latvijā esot vien 3 [±1] cm nelielu, 2 [±1] cm vidēju un 1 [±1] cm būtisku klimata pārmaiņu gadījumā, norādīts ziņojumā.

Pēdējās desmitgadēs vidējais vēja ātrums Latvijā ir samazinājies, savukārt nākotnes klimata modeļu aprēķinu rezultātos prognozēts, ka 21. gadsimta beigās vidējais vēja ātrums Latvijā būs līdzīgs tam, kāds tas novērots laika posmā no 1971.–2000. gadam (3,5 m/s). Teritoriāli vērojams, ka atšķirības starp piekrastes (īpaši Baltijas atklātās jūras piekrasti) un iekšzemes reģioniem šī gadsimta laikā kļūs arvien lielākas, Liepājā gadsimta beigās gada vidējam vējam sasniedzot pat 4,6 m/s, bet vētrainu dienu skaitam Ventspilī gadā esot 15 diennaktīm.

Līdz šim Latvijā novērots 1,5 cm jūras līmeņa pieaugums (no 19,0 cm klimatiskās references periodā līdz 20,5 cm klimatiskās normas periodā), kas ir salīdzinoši nelielas izmaiņas, ņemot vērā klimata modeļu prognozes nākotnei.

Līdz 2100. gadam jūras līmenis Latvijā pieaugs līdz 53,2 [±17,5] cm nelielu, 62,9 [±18,0] cm vidēju un 70,9 [±19,4] cm būtisku klimata pārmaiņu gadījumā.

Ņemot vērā pētījumā aplūkoto klimatisko indeksu vērtību līdzšinējo un klimata modeļos balstīto nākotnes mainību, būtiski ir apzināties, ka šī brīža ekstremālās vērtības nākotnē kļūs par normu, savukārt ekstrēmie laikapstākļi spēs radīt vēl lielākus postījumus, ziņojumā brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti.

Lasiet arī:  Latvijas prognozētās izmaksas Rail Baltica projektā pieaugušas par 7,62 miljardiem eiro

Lasiet arī:  No 42 Latvijas pašvaldībām noplūduši darbinieku un iedzīvotāju dati