Veselības aprūpē ir nozares, kas ir vairāk apdalītas par ģimenes ārstiem, tāpēc nav pamata gaidīt, ka valdība mainīs savu pozīciju un ģimenes ārstiem izteiks kādus vēl labvēlīgākus piedāvājumus, šorīt LTV “Rīta panorāmā” sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Medicīnas nozarē ir vairāki sektori, kur vairāk nepieciešams algu kāpums, piemēram, valsts finansētajiem ārstiem un personālam slimnīcās, izteicās politiķis un piebilda, ka nevar vienus atbalstīt vairāk kā citus.

Kučinskis solīja, ka, neskatoties uz vienošanās neparakstīšanu no ģimenes ārstu puses, valdība visas vienošanās, kas tika panāktas sarunās, ņems vērā, tāpēc atsevišķi reformas aspekti līdz gada beigām vēl tiks precizēti.

Ja mēs gribam attīstīt veselības aprūpi, tad tas jādara visās ārstu grupās, tātad arī ģimenes ārstiem, piebilda premjers.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien plāno vērtēt konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu.

Reforma paredz virkni dažādu izmaiņu veselības aprūpē, tostarp mediķu algu palielināšanu, precīzu minimālo pašvaldību pienākumu definēšanu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā, ģimenes ārstu darba pilnveidošanu, māsu skaita palielināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.

VM izstrādātajā ziņojumā norādīts, ka domes un novadu domes likumā par pašvaldībām autonomo deleģēto veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas funkciju traktē dažādi, tādēļ ministrija reformas ietvaros rosina precizēt pašvaldības lomu veselības aprūpē, nosakot pašvaldības atbildības un kompetences robežas.

Pēc ziņojumā paustā, raugoties no pakalpojumu izmantošanas struktūras un pieejamības, tieši primārā veselības aprūpe un mājas aprūpe ir pakalpojumu veidi, kas nepieciešami vistuvāk katram pašvaldības iedzīvotājiem. Laba pieredze šajā jomā pārņemama no Skandināvijas valstīm, kur pašvaldība kā pakalpojuma nodrošinātājs, uzņemas atbildību par to veselības aprūpes sadaļu, kas ir lētāka un tiek nodrošināta pacienta dzīvesvietā pašvaldībā, norāda VM.

Veselības aprūpes sistēmas reforma paredzēs attīstīt “ideālās” ģimenes ārsta prakses modeli. Pēc reformas ziņojumā paustā, “ideālā” ģimenes ārsta praksē optimālais reģistrēto pacientu skaits ir 1500, sasaistot pacientu skaitu ar prakses finansējumu. Patlaban finansējums tiek saistīts ar 1800 pacientiem uz praksi.

Tāpat, lai nodrošinātu efektīvāku un pārskatāmāku ārstniecības personu darba samaksas noteikšanas kārtību, amatus atbilstoši tam vai persona ir sertificēta vai reģistrēta, plāno iedalīt sešās kategorijās.

VM ziņojumā norādīts, ka iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz ārstniecības personu zemākās mēnešalgas noteikšanu un svītrot ārstniecības struktūrvienību administratīvo vadītāju kategorijas – galvenais ārsts, galvenā ārsta vietnieks, nodaļas vai struktūrvienības vadītājs, virsmāsa, galvenā medicīnas māsa, galvenā vecmāte, galvenais radiologa asistents.

Vienlaikus VM līdz 2019.gadam plāno izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējas aprūpes māsa. Māsas profesijas pamatspecialitāti iecerēts izveidot, lai pilnveidotu māsas kompetenci, to nesadrumstalojot pa vairākām pamatspecialitātēm. Pamatspecialitātes izveidošana samazinātu māsas profesijas pamatspecialitāšu skaitu no septiņām uz vienu.

VM skaidro, ka veselības aprūpes cilvēkresursu jomā patlaban vērojams medicīnas personāla trūkums, kas īpaši lielā apmērā vērojams tieši māsu nodrošinājumā. Ik gadu aptuveni 250 personas iegūst māsas kvalifikāciju, bet tikai aptuveni 60 sāk darbu slimnīcās. Māsu vecuma struktūra ir arī izteikti novecojoša, jo 20% māsu ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Patlaban slimnīcās trūkst ap 1500 māsu, norāda VM.

Tāpat veselības reformas ietvaros paredzēts mainīt un pilnveidot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procesu, īstenojot stratēģiskos iepirkumus. VM ziņojumā pausta nostāja, ka līdzšinējā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pirkšana raksturojama kā pasīva, kas nozīmē iepriekš noteiktā budžeta sadalīšanu starp esošajiem pakalpojumu sniedzējiem, balstoties pārsvarā uz pakalpojumu sniedzēju atbilstību kvalifikācijas un tehniskā nodrošinājuma prasībām.

Reforma paredz veikt arī VM padotības iestāžu reorganizāciju, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanu un veselības datu analīzi.

Kā norāda VM, būtiskākās izmaiņas plānotas attiecībā uz stratēģisko iepirkumu organizāciju, datu analīzes kapacitātes konsolidāciju un stiprināšanu, kā arī uzraudzības funkcijas uzlabošanu. Galvenās izmaiņas plānots veikt trīs iestādēs – Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā. Iestādēs plānots veikt funkciju un uzdevumu pārdali, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu, savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares administratīvo vadību.