Tuvojoties svētku laikam, ik gadu atminamies mazo Kevinu no komēdijas “Viens pats mājās”, kurš drosmīgi stājas pretī zagļiem, lai nosargātu māju, kamēr ģimene devusies brīvdienās uz ārzemēm. Lai gan visdrīzāk šo stāstu uztveram ar smaidu, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka izspēlētie notikumi diemžēl reizēm mēdz būt gana reāli – katru gadu svētku laikā tiek saņemti vairāki desmiti atlīdzības pieteikumu par zādzībām iedzīvotāju mājokļos.

BALTA atlīdzību pieteikumi liecina, ka visbiežāk zādzības tiek izdarītas mājokļa saimnieka prombūtnes laikā, uzlaužot mājokļa durvis, izsitot logu vai iekļūšanai īpašumā izmantojot balkonu, lodžiju vai terasi. Zagļu iekāroto lietu saraksts ir ļoti plašs – elektrotehnika, juvelierizstrādājumi, pulksteņi, trauki, ūdenssūkņi un jebkuras citas mantiskās vērtības, kuras zagļi iespējami īsākā laikā var pārvērst naudas izteiksmē. Līdz šim lielākā BALTA izmaksātā atlīdzība par zādzību īpašnieka prombūtnes laikā svētkos sasniedz 15 tūkstošus eiro.

“Svētki ir laiks, ko nereti izvēlamies pavadīt ārpus mājas, lai dotos ciemos pie mīļajiem vai aizbrauktu ceļojumā. Diemžēl šo faktu apzinās arī zagļi, kuri izmanto šo laiku, lai ielauztos mājokļos, kamēr saimnieki devušies brīvdienu atpūtā. Jāuzsver, ka garnadži, lai veiktu zādzību mājokļos, izmanto ne tikai garākas brīvdienas, kad mājas iemītnieki devušies atvaļinājumā, bet arī brīžus, kad mājinieki tikai uz mirkli izgājuši. Piemēram, dažkārt atliek vien Jaungada naktī iziet laukā aplūkot salūtu, neaizslēdzot mājas durvis, lai 10 – 15 minūšu laikā garnadzis spētu no mājokļa iznest vērtīgākos priekšmetus,” skaidro Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

BALTA un pētījumu centra SKDS 2015.gadā veiktā aptauja, kurā aptaujāti tiesāti zagļi, liecina, ka vairākums garnadžu zādzības iepriekš rūpīgi izplāno – gan noskatot mājokli un tā iemītniekus, gan aktīvi ievācot visu nepieciešamo informāciju, kas būtiski atvieglo zādzības īstenošanu. Vairāk nekā puse garnadžu uzskata, ka zādzības iespējams veikt jebkurā diennakts laikā, tomēr salīdzinoši bieži – 29% viņi norāda, ka zādzību visvieglāk veikt mantas īpašnieku atvaļinājuma laikā.

Šādu tendenci apliecina arī Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes Mājokļu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Dāvis Ķepītis: “Skatoties statistiski, jāsecina, ka zādzības no mājokļiem svētku laikā krasi nepieaug, taču tai pašā laikā noteikti jāuzsver, ka brīvdienas, it īpaši ilgākas par divām dienām, ir papildu riska faktors, kas var provocēt šādas zādzības. Cilvēki svētku laiku nereti apvieno ar atvaļinājumu, dodoties prom no mājām uz ilgāku periodu un šajā laikā mājokli atstājot tukšu. Šādās situācijās noteikti jāievēro elementāri drošības nosacījumi.”

Lai mājokli pasargātu no ielaušanās, Valsts policija atgādina par šādiem drošības nosacījumiem:

• Pirms došanās ārpus mājas vienmēr jāpārbauda, vai signalizācija ir tehniskā kārtībā;

• Atstājot mājokli uz ilgāku laiku, jāatceras pārbaudīt, vai aizvērti visi logi un balkona durvis. Ieteicams aizvilkt arī aizkarus, lai no ārpuses būtu grūtāk ielūkoties, kas mājoklī notiek;

• Ārdurvis jāaizslēdz vienmēr, pat, ja vēlaties iziet vien uz pāris minūtēm;

• Dodoties prom uz ilgāku laiku, vēlams brīdināt arī kaimiņus, lai uzmana mājokli prombūtnes laikā;

• Arī publiski sniegtā informācija var kļūt par sava veida “ceļvedi” potenciālajiem zagļiem – nav ieteicams sociālajos tīklos ievietot informāciju par ilgstošu prombūtni, datumiem un termiņiem, cik ilgi plānots atrasties ārpus mājām;

• Lai, dodoties ilgstoši prom no mājām, sirds būtu mierīga par mājokļa drošību, pirms došanās prom svarīgi arī pārbaudīt, vai mājoklī ir aizgriezti ūdens krāni, ir nogriezta gāze, nav atstātas ieslēgtas elektroierīces, ir izslēgti apgaismes objekti.