Sociālais temats vienmēr būs smags, taču mēs nevaram aizmirst par to, ka gan bagātais, gan nabagais ir sabiedrības daļa. Lasītāju stāsti un jautājums mudināja  aprunāties ar sociālo darbinieci, lai uzzinātu par to, kādā stāvoklī jābūt apģērbam vai apaviem, ja cilvēks vēlas tos ziedot? Kā uzrunāt cilvēku, ja redzi, ka viņam nepieciešama palīdzība?

Sarunai laipni piekrita biedrības “Palīdzēsim viens otram” koordinatore Laila Dembovska, kura ikdienā ir sociālais darbinieks – ģimenes asistents.

Laila biedrībā darbojas jau vairāk nekā trīs gadus un, kā pati saka, piedzīvots ir daudz kas. Līdzdarbošanās biedrībā ir brīvprātīga, par to netiek saņemts atalgojums. Cilvēki to dara no sirds, arī Laila ir viens no sirds cilvēkiem. Viņa bija gatava ļaut nedaudz ielūkoties savā ikdienas darbā, kā arī atbildēt uz lasītāju iesūtīto jautājumu.

“Tu taču savam bērnam nevilku kājās šos novalkātos apavus, kāpēc tu domā, ka kāds cits bērns to vilks?”

Pirms kāda laika internetā parādījās ziņa, kas lika aizdomāties par to, kāpēc cilvēki domā, ka var absolūti nelietotus apavus nodot labdarībai.

Šie foto gan ir no Labdarības noliktavas arhīva. Noliktavas darbs nu ir padarīts. Noliktava darbojās no 2017.gada jūlija līdz 2020.gada septembrim, palīdzot simtiem ģimeņu no visas Latgales.

Runājot ar Lailu, kura ir biedrības “Palīdzēsim viens otram” koordinatore, ar šādām situācijām biedrības cilvēki saskaras ik dienas. Jautājot, kādā stāvoklī būtu jābūt ziedotajam apģērbam, viņa stāsta: “Biedrības nosacījumi paredz, ka ziedotās drēbes var būt lietotas, taču tām ir jābūt izmazgātām, lai var uzreiz nodot tālāk cilvēkiem. Jāatzīst ir, ka bieži vien noziedotās drēbes ir sapelējušas, netīras, cauras. Ir pat bijušas sieviešu drēbes ar menstruācijām, mēs esam daudz ko redzējuši.”

“Saņemot drēbes, mēs pārskatām pilnīgi visu. Visas drēbes tiek rūpīgi šķirotas pa izmēriem, dzimumiem, vecumiem, lai pēcāk būtu vieglāk operatīvi apģērbu nodot tālāk.”

Vienlaikus Laila skaidro: “Citiem atkal liekas, ka ģimene jau tā ir tik trūcīga, ka gatava ir arī vilkt absolūti novalkātus apavus vai drēbes, bet diemžēl tā jau šīs ģimenes, kuras nevar iegādāties kārotās lietas, ikdienā saskaras ar dažnedažādām problēmām. Ja vēl bērni valkātu šādas drēbes, tad pavisam kļūs par apsmiekla objektiem gan skolās, gan bērnudārzos. Ikdienas dzīve šīm ģimenēm diemžēl ir tāda, kāda tā ir – nežēlīga.”

Laila biedrībā darbojas vairāk nekā trīs gadus. Jautājot, vai šo gadu laikā pēc palīdzīgas rokas sniedzas arvien vairāk cilvēku, vai tomēr šis skaits samazinās, viņa stāsta: “Mums jau ir sadarbība ar sociālo dienestu. Līdz ko viņu redzeslokā ir ģimene, ar mums sazinās. Mēs atkal attiecīgi sazināmies ar ģimeni.” Laila saka, ka nepieciešamība pēc palīdzības ir viļņveidīga. “Nāk rudens un ziema, noteikti būs cilvēki, kuriem būs vajadzīga palīdzība ar ziemas apģērbu bērniem. Gada aukstais periods vienmēr ir aktuāls.”

Tā nu tas ir, cilvēkam ir ļoti grūti lūgt palīdzību, lai arī cik smagi neietu… Arī sociālā darbiniece tam piekrīt, sakot: “Jā, tā tas ir. Arī paši cilvēki vēršas pēc palīdzības. Ir arī paziņas, kuri norāda mums, ka konkrētai ģimenei nepieciešama palīdzība, jo pašai ģimenei ir kauns to lūgt. Mums tiek iedotas arī koordinātes, mēs ģimeni apciemojam, noskaidrojam apstākļus.” Arī Laila piekrīt, ka palīdzību ir grūti lūgt.

“Es vienmēr ģimenēm saku – nav ko kautrēties. Kautrēties vajag, ja zog, bet, lūdzot palīdzību, nav jākaunas.”

Kad zini, ka vismaz dzīves pēdējo mēnesi esi kādam palīdzējis nodzīvot labāk…

Vai ir kāds īpašs stāsts, kas šo trīs gadu laikā spilgti palicis atmiņā? Laila nedaudz pieklust, padomā un pēc mirkļa saka: “Laikam jau man vairāk tie ir tie mirkļi, kad cilvēkam ir sagādāta funkcionālā gulta. Tu redzi, ka cilvēks guļ bezspēcīgs, ar izgulējumiem. Šī gulta ir liels atbalsts. Lai arī pēc mēneša cilvēks aizgājis viņsaulē, paliek apziņa, ka vismaz to mēnesi cilvēks ir dzīvojis par kripatiņu labāk.”

Es redzu, ka bērnam nav piemēroti apavi sezonai, kā lai es to pasaku viņa mammītei, kā lai pasaku, ka varu palīdzēt?

Kāds no mūsu lasītājiem iesūtīja stāstu ar lūgumu palīdzēt saprast, kā uzrunāt cilvēku uz ielas, kuram tu redzi, ka ir nepieciešama palīdzība. Kādu padomu dod sociālā darbiniece?

Ar pilnu raksta materiālu var iepazīties šeit – Chillpill sarunājas | Ziedojums: sieviešu drēbes ar menstruācijām, absolūti novalkāti bērnu apavi

Foto: Pixabay.com