Foto: Pixabay

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1 808 eiro, kas ir par 8,2% jeb 137 eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2025.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,4%, sasniedzot 1781 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 8,1%, sasniedzot 1886 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1818 eiro, kas ir pieaugums par 8% salīdzinājumā ar 2024.gada otro ceturksni.

2025.gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%.

Vidējā neto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025.gada otrajā ceturksnī bija 1464 eiro. Salīdzinot ar 2024.gada otro ceturksni tā pieauga par 113 eiro jeb 8,4%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad otrajā ceturksnī bija 1111 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,1%.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2025.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni valstī kopumā pieauga par 6,1% jeb 227,8 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 13 400 jeb 1,8%.

2025.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, publisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus, – par 18,2%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,5%, nekustamo īpašumu nozarē – par 10,7%, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē – par 10,2%.

Šogad otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo atalgojumu valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās – 3 052 eiro, informācijas un komunikācijas pakalpojumos – 2 804 eiro, enerģētikā – 2 389 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 2 270 eiro, valsts pārvaldē – 2 104 eiro, ūdens apgādē, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē – 1 934 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1 899 eiro, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1 831 eiro.

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 219 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 1 980 eiro, savukārt zemākā tā bija Latgalē – 1 317 eiro. Lielākā vidējā atalgojuma plaisa bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 33,5%.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025.gada otrajā ceturksnī bija 12,69 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,2%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 14,3 līdz 15,92 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 6,2% un nostrādāto stundu samazinājums par 4,6% gada laikā.