Foto: Pexels

Mēs bieži pienācīgi nenovērtējam vienkāršu lietu, piemēram, svaiga gaisa, saules gaismas, cieša miega un pareiza uztura nozīmi. Jūs gribējāt pamest partneri, darbu un pārcelties uz laukiem, lai audzētu vistas, bet vienīgais, kas patiešām bija jāizdara — jāpārbauda D vitamīna līmenis asinīs, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja.

Viņa arī piebilst, ka ir pētījumi, kuros konstatēta korelācija starp D vitamīna trūkumu un depresiju, kā arī dažiem citu veidu psihiskajiem traucējumiem.3

Pazīmes, kas liecina, ka organismā varētu trūkt D vitamīna:4

• smeldzoši kauli,

• nogurdināmība vai miegainība,

• nespēks, kā arī muskuļu un locītavu sāpes,

• var būt grūti iet — dažkārt ļaudis pat biežāk krīt,

• zīdaiņiem var lēnāk šķilties zobi.

Var būt arī depresijas simptomi, tostarp:

• nepārvarama skumju, bezcerības un bezpalīdzības sajūta,

• bezmiegs vai pārmērīga miegainība,

• zudusi interese par nodarbēm, kas kādreiz patika,

• gurdenums,

• pārmērīgs svara zudums vai pieaugums,

• apetītes zudums,

• grūtības koncentrēties,

• aizmāršība,

• vairs nav intereses par seksu,

• galvas vai muguras sāpes,

• izteikta trauksme,

• domas par nāvi vai pašnāvību.

D vitamīna trūkums sevišķi stipri ietekmē noskaņojumu un noslieci uz depresiju ļaudīm pēc 60 gadu vecuma.

Lūk, riska faktori:

1. aptaukošanās — biežāk no D vitamīna trūkuma cieš personas, kuru ķermeņa masas indekss ir 30 vai vairāk;
2. vecums — novecošanas gaitā āda arvien neefektīvāk sintezē D vitamīnu, turklāt gados vecāki ļaudis mēdz ierobežot uzturēšanās ilgumu saulē un viņu uzturā var būt nepietiekams D vitamīna daudzums.

“Šis vitamīns ir ļoti svarīgs pareizai smadzeņu darbībai, tāpēc D vitamīna starptautisko vienību profilaktiskās devas uzņemšana dienā jau uzlabos garastāvokli,” stāsta speciāliste un piebilst, ka visbiežākās D vitamīna devas ir 1000, 2000 un 4000 SV dienā.