Nagu graušana ir visai izplatīts ieradums, kurš skar aptuveni 30% pieaugušo, 45% pusaudžu un 30% bērnu. Kaut arī nagu graušana, kuru izraisa stress, trauksmes sajūta, obsesīvi kompulsīvie traucējumi vai vienkārši garlaicība, nešķiet kaut kas tāds par ko uztraukties, tā tomēr gluži nav.

Nagu graušana var veicināt baktēriju vai sēnīšu infekciju veidošanos ķermenī un asinsritē, kā arī veicināt gripas un saaukstēšanās risku. Nerunāsim par to, cik briesmīgi pēc tam izskatās rokas un smaids.

Kā nagu graušana noved pie baktēriju un sēnīšu infekcijām? 

Ja kādreiz esi veikusi manikīru, zini, cik daudz netīrumu tiek izņemts no nagu apakšām. Tie ir netīrumi un baktērijas, kuras tu redzi ar neapbruņotu aci. Bet tagad iedomājies, cik daudz tu nemaz neredzi… Visbiežākās baktērijas, kas atrodas uz mūsu nagiem ir stafilokoki un korinebaktērijas, kas iekļūst organismā nagu graušanas procesā. Ja ar to vien nepietiek, no nagiem iegūtās baktērijas var veidot cirpējēdes veidošanos. Tādēļ nākamreiz, kad gribēsies nograust to aizlūzušo nagu, padomā vismaz piecreiz un ievelc dziļu elpu.

Kā nagu graušana noved pie gripas un saaukstēšanās? 

Saskaņā ar pētījumiem, ikdienā gaisā pārvietojas aptuveni 200 dažādi vīrusi. Kaut arī vienmēr pastāv iespēja kādu no vīrusiem saķert, ja ir novājināta imūnsistēma vai esi saskarē ar cilvēku, kurš jau ir inficējies, tomēr labāk turēt rokas tālāk no mutes. Tā vēl vairāk samazināsi iespējamību, ka saķersi kādu draņķi. Vīrusi, kas veicina gripas attīstību, dzīvo uz mūsu ādas, tādēļ regulāri mazgā rokas ar ziepēm un ūdeni, un nagu graušanu aizstāj ar košļājamo gumiju.

Kā nagu graušana bojā zobus? 

Nagu graušana bojā arī zobus un smaganas. Stomatoloģijas akadēmijas (ASV) veiktais pētījums liecina, ka nagu graušanas procesā iespējams priekšējos zobus aizlauzt, nodeldēt un padarīt deformētus. Tāpat nagu graušana var novest pie sāpošām un inficētām smaganām. Tādēļ, ja vēlies skaistu, veselīgu smaidu, pārstāj grauzt nagus, citā gadījumā zobārsta apmeklējums būs daudz biežāks.