Foto: Pexels

Šīs upes ir pazīstamas ne tikai ar savu garumu un dziļumu, bet arī ar to, ka tās ir mežonīgākās pasaulē. To ūdeņos var sastapties ar krokodiliem, anakondām vai piraijām, tajās ir arī krāces, neparedzamas straumes un citi dzīvībai bīstami apstākļi.

Upes ir svarīgas cilvēku un citu dzīvo būtņu eksistencei, jo nodrošina ūdeni apūdeņošanai, sadzīves apgādei, elektroenerģijas ražošanai un rūpniecībai, kā arī pilda vairākas citas ekosistēmai svarīgas  funkcijas. Bet pasaulē ir arī upes, kuras tiek uzskatītas par mānīgām un bīstamām, vēsta “National Geographic”.

Garākā upe pasaulē, kas pilna ar briesmām

Nīla ir viena no bīstamākajām pasaules upēm, kas plūst cauri vienpadsmit valstīm, līdz pat Vidusjūrai. Šeit mīt Nīlas krokodili, kas izaug līdz pat sešu metru garumam un pa sauszemi spēj pārvietoties ar ātrumu aptuveni 50 km stundā. Tiem nav dabisko ienaidnieku. Nīlas krokodili nogalina aptuveni 200 cilvēku gadā.

Nīlā sastopami arī nīlzirgi, kas uzbrūk laivām, indīgas čūskas, piemēram, melnā mamba un ēģiptiešu kobra, pat odi, kurus nevajadzētu novērtēt par zemu. Šie kukaiņi ir vieni no Nīlas upes bīstamākajām radībām to pārnēsāto slimību dēļ – gadā 500 miljoni cilvēku saslimst un simtiem tūkstošu mirst no malārijas un Rietumnīlas vīrusa.

Upe, kas apdraud pilsētas

Jandzi ir aptuveni 6 300 kilometru gara, kas to padara par garāko upi Āzijā un trešo pasaulē pēc Nīlas un Amazones. Tā ieplūst Austrumķīnas jūrā un kalpo par robežlīniju starp Ziemeļķīnu un Dienvidķīnu. Daudzas no Ķīnas svarīgākajām pilsētām atrodas tās krastos, tostarp Šanhaja un Čuncjina.

Lasiet arī: Seši interesantākie un iespaidīgākie vilcienu maršruti pasaulē

Taču jāatzīmē, ka Jandzi ne tikai apgādā, bet arī apdraud tās krastos esošās pilsētas. Ķīna pēdējos 100 gados ir piedzīvojusi vairākus nāvējošus Jandzi plūdus, vienā no tiem, 1931. gadā, gāja bojā aptuveni divi miljoni cilvēku. Pēdējie postošie Jandzi plūdi notika 1954. gadā, dzīvību toreiz zaudēja ap 30 000 cilvēku.

Plūdi apdraud arī valsts ekonomiku, piemēram, 1998. gadā Jandzi plūdi radīja vairāk nekā 20 miljardu eiro lielus zaudējumus.

Upe, kurā var kļūt par pusdienām krokodiliem

Amazones upi uzskata par otro lielāko upi pasaulē pēc Nīlas, bet tās baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru, kas padara to par ūdeņiem un pietekām bagātāko upi pasaulē. Amazones ūdeņos var sastapt daudz bīstamo radību, piemēram, vēršhaizivis, anakondas un melnos kaimanu krokodilus.

Ne mazāk bīstamās ir dēles, kas piesūcas cilvēkiem un dzīvniekiem, piraijas, kuras ir bēdīgi slavenas ar saviem asajiem zobiem, un odzes, kas ir garākās indīgās čūskas rietumu puslodē. Tas vēl nav viss – Amazonē var sastapt arī elektriskos zušus, kas izdala 600 voltu elektrību, vai Brazīlijas klejojošo zirnekli, pēc kura kodiena cilvēks būs miris jau pēc 25 minūtēm.

Vārdu sakot, Amazone nav no tām upēm, kurā var mierīgi nopeldēties svelmainā dienā. Ja vien nevēlaties stāties pretī ūdens iemītniekiem, kas var jūs apēst pusdienās.

Pasaules dziļākā upe, kurā neiekļūst saules gaisma

Kongo ir otrā garākā upe Āfrikā un agrāk bija pazīstama kā Zaira. Tā ir arī pasaules dziļākā upe – Kongo ūdeņi sasniedz 220 metru dziļumu, tāpēc tur tikpat kā neiekļūst saules gaisma.

Šī upe un tās pietekas ir galvenie transporta ceļi cauri tropisko mežu džungļiem. Jāatzīmē, ka tas ir visai bīstams pārvietošanas veids, jo tiek baumots, ka Kongo krastos lietusmežos dzīvo savvaļas pigmeji, kas ir nežēlīgi kanibāli.

Kongo augšējais posms ir pilns ar bīstamām krācēm un pietekām, savukārt apakšējā daļā ir aizas un ūdenskritumi, kas apdraud tos, kas ceļo pa upi.

Upe, kas ievelk peldētājus

Misisipi ir garākā upe Ziemeļamerikā un viena no garākajām pasaulē. Tā plūst cauri vairākiem ASV štatiem. Misisipi mīt vēršhaizivis un citas bīstamas radības.

Šī upe, neskatoties uz tās mierīgo izskatu, ir ļoti bīstama peldēšanai. Tajā ir vairākas apakšstraumes, daudzas no tām ir neparedzamas un var viegli ievilkt peldētāju savos dziļumos.

Vietējie iedzīvotāji arī brīdina par zemūdens vrakiem, no kuriem ir gandrīz neiespējami izvairīties. To skaitā ir laivas, automašīnas, dažādi atkritumi un, diemžēl, arī noslīkušu cilvēku mirstīgās atliekas.

Krāčaina upe, kas pazīstama ar ūdens līmeņa svārstībām

Mekonga ir 12. garākā upe pasaulē un trešā garākā Āzijā. Tā vijas caur sešām Āzijas valstīm un palīdz nodrošināt iztiku aptuveni 100 miljoniem cilvēku no gandrīz 100 dažādām tautām un etniskajām grupām.

Atšķirībā no augstāk pieminētājām upēm, Mekongā nemīt ne anakondas, ne asinskāras piraijas, taču ir cita veida briesmas.  Šī upe ir bagāta ar krācēm un labi zināma ar regulārām ūdens līmeņa svārstībām. Starp citu, ūdens līmenis pēdējos gados ir nokrities līdz nebijuši zemai atzīmei, atstājot daudzas kopienas bez transporta līdzekļiem un pārtikas.

Mekonga ir mājvieta 1 200 zivju sugām. Dažas no tām cilvēki audzē arī mākslīgi. Interesanti, ka viena no zivju sugām, riels, ir tik populāra, ka tās vārdā ir nosaukta Kambodžas valūta. Tas skaidrojams ar to, ka, ilgi pirms īstas naudas parādīšanas, šo zivi izmantoja apmaiņai pret citām, cilvēkiem vajadzīgām lietām.