Miķeļdiena jeb Apjumības pēc būtības ir rudens saulgriežu svētki, kurus svinam 29. septembrī. Miķeļi ir diena, kad visai ražai jābūt zem jumta, izņemot kāpostus un tie var vēl mierīgi palikt uz lauka. Pēc Miķeļiem senatnē sākās klusais veļu jeb dvēseļu laiks, kad ar svecēm un ēdieniem aicināja ciemos aizgājušo dvēseles. Portāls rītakafija.lv piedāvā atminēties senlatviešu tradīcijas šiem rudens saulgriežiem.

Miķeļos senatnē parasti svinēja apjumības – bija pabeigta labības pļauja un galdā lika lielu kukuli no trejām labībām – tas bija domāts tīrumu dieviņam Jumītim, auglības nesējam. Ģimenes arī pašas var izcept tādu plācenīti. Miķeļdienā godāt vajag maizi, tāpēc uz galda jāstāv rupjmaizes šķēlei, ko pirms gulēšanās jānosmērē ar medus karoti un jānoēd, tad ziemā būs spēks. No dārza mājās jāienes trīs puķes, kas jāsapin bizē un virtuvē pie loga jākar, tādā veidā mājā ienesot rudens svētību. Un rudens puķu pīne labi sargā mājiniekus neļaujot veļu laikā nelaimei atnākt.

Miķeļdienā nedrīkst nekā no meža vai no svešām mājām nest mājās, tad peles un žurkas apstāj un var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās. Kas Miķeļu dienā vērpj, tam aitas labi neizdodas. Miķeļa nedēļā nedrīkst kāpostus noņemt, tad tie ir sūri vai cieti kubulā.

Miķeļa dienā pēc saules rieta jāiet uz tuvāko pļavu aiz sētas un jāatstāj šķīvītis ar ziedojumu mājas gariņam. Mājas gariņu jāpielabina ar piku sviesta, rupjmaizes šķēli, siera šķēlīti, ābolu, cukura karoti un naudas grasi. Šķīvim pļavā jāstāv līdz pat Mārtiņiem. Mārtiņos šķīvi nes atpakaļ sētā un ierok pie vārtiņiem.

Miķeļos jāskaita pupiņas vai zirņi, tad visu gadu būs nauda, ko skaitīt.

Miķeļos senatnē parasti svinēja apjumības – bija pabeigta labības pļauja un galdā lika lielu kukuli no trejām labībām – tas bija domāts tīrumu dieviņam Jumītim, auglības nesējam. Ģimenes arī pašas var izcept tādu plācenīti. Miķeļdienā godāt vajag maizi, tāpēc uz galda jāstāv rupjmaizes šķēlei, ko pirms gulēšanās jānosmērē ar medus karoti un jānoēd, tad ziemā būs spēks. No dārza mājās jāienes trīs puķes, kas jāsapin bizē un virtuvē pie loga jākar, tādā veidā mājā ienesot rudens svētību. Un rudens puķu pīne labi sargā mājiniekus neļaujot veļu laikā nelaimei atnākt.

Miķeļdienā nedrīkst nekā no meža vai no svešām mājām nest mājās, tad peles un žurkas apstāj un var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Ja pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās. Kas Miķeļu dienā vērpj, tam aitas labi neizdodas. Miķeļa nedēļā nedrīkst kāpostus noņemt, tad tie ir sūri vai cieti kubulā.

Miķeļa dienā pēc saules rieta jāiet uz tuvāko pļavu aiz sētas un jāatstāj šķīvītis ar ziedojumu mājas gariņam. Mājas gariņu jāpielabina ar piku sviesta, rupjmaizes šķēli, siera šķēlīti, ābolu, cukura karoti un naudas grasi. Šķīvim pļavā jāstāv līdz pat Mārtiņiem. Mārtiņos šķīvi nes atpakaļ sētā un ierok pie vārtiņiem.

Miķeļos jāskaita pupiņas vai zirņi, tad visu gadu būs nauda, ko skaitīt.