Izskatās, ka pašvaldību vēlēšanās startējošās partijas īpaši mērķtiecīgi netiecas pēc Rīgas mēra amata, tādējādi neradot īpašu konkurenci pašreizējam Rīgas domes (RD) priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (“Saskaņa”), aģentūrai BNS atzina aptaujātie politikas eksperti.

Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Līga Stafecka aģentūrai BNS norādīja, ka no koalīcijas partiju nosauktajiem Rīgas mēra kandidātiem pašlaik neviens nav konkurents Ušakovam, kas liecina, ka partijas īpaši mērķtiecīgi necenšas iegūt RD priekšsēdētāja amatu.

“Pēdējā laikā vairāk pievērsta uzmanība mēru kandidātiem, taču jāatceras, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēs partijas, nevis mērus. Tādēļ vienīgā intriga šajās vēlēšanās drīzāk varētu būt par balsu sadalījumu starp partijām un partiju gatavību savstarpēji sadarboties koalīcijā,” skaidroja Stafecka.

Viņa sacīja, ka intriga varētu rasties tad, ja domes valdošajā koalīcijā esošās partijas “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) neiegūtu vajadzīgo 31 no 60 deputāta vietām, kas radītu situāciju, kurā tām nāktos meklēt sadarbības partnerus vairākuma koalīcijas izveidošanai. Stafecka neizslēdza iespēju, ka tas varētu notikt, piemēram, gadījumā, ja salīdzinoši jaunās partijas “Latvijas attīstībai”, kādreizējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) vai Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) izvirza ļoti spilgtu līderi, kurš var palielināt partijas pārstāvniecību domē.

Tāpat pētniece norādīja, ka “Saskaņa” un GKR varētu neiegūt nepieciešamo deputātu vietu skaitu domē, ja Ušakovu un viņa vietnieku Andri Ameriku skartu kāds liels politisks satricinājums. “Nav arī zināmi “Zaļo un zemnieku savienības” (ZZS) nolūki, piemēram, gatavība strādāt koalīcijā ar “Saskaņu” un GKR,” pauda eksperte.

Stafecka skaidroja, ka partijas pašas acīmredzot ir novērtējušas savas izredzes vēlēšanās kritiski un nevēlas tajā nopietni ieguldīt savus resursus. “Partijas kopumā ir vājas, tām trūkst finanšu resursu, bet galvenokārt arī cilvēkresursu – ambiciozu, spējīgu politiķu, jaunās kalves, tādēļ kadru trūkums ir viens no iemesliem arī vājiem mēra amata kandidātiem. Lai izkustinātu stabilās Ušakova pozīcijas, partijām jau būtu vajadzējis ļoti laicīgi sākt gatavoties vēlēšanām gan no kampaņas viedokļa, gan arī no personāliju viedokļa. Šī brīža darbības šķiet vairāk kā piespiedu obligātas, jo nekandidēt RD vēlēšanās izskatītos slikti,” sacīja pētniece.

Savukārt, taujāta, kādas izredzes ir partijas “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) izvirzītajai Rīgas mēra kandidātei Baibai Brokai, ņemot vērā, ka savulaik, esot tieslietu ministres amatā, Satversmes aizsardzības birojs viņai liedza pielaidi valsts noslēpumam, eksperte norādīja, ka, ja Brokai būtu nopietnas ambīcijas uz RD priekšsēdētājas amatu, viņa jau sen būtu publiski redzama līdere Rīgā, kas iedzīvotājus saprotamā veidā uzrunātu par pašvaldības galvenajām problēmām, meklētu risinājumus un aktīvi strādātu.

“Tādēļ viņai lielas izredzes šajā amatā nokļūt, manuprāt, nav, bet ne tādēļ, ka viņai nav pielaides valsts noslēpumam, kas neapšaubāmi ir reputācijas problēma, bet gan tādēļ, ka tās ambīcijas no malas neizskatās kā nopietns pieteikums cīnīties par mēra krēslu. Šis nav viņas pirmais mēģinājums, iepriekšējās vēlēšanas jau parādīja viņas atbalsta līmeni,” sacīja Stafecka.

Vaicāta par JKP izredzēm Rīgas pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā, ka tai pievienojies bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kā arī izskanējusi informācija, ka tai plāno piesaistīt arī bijušo Juraša kolēģi Jutu Strīķi, pētniece norādīja, ka, ja partija pievienosies redzami KNAB darbinieki, tad tā iegūs ļoti konkrētu tiesiskuma nišu, īpaši, ja Strīķe kļūs par mēra amata kandidāti.

“Viņas personība noteikti ir daudz spilgtāka kā jebkuras no Saeimā pārstāvētajām partijām izvirzītajam mēra amata kandidātam. Tādēļ viņiem varētu būt iespējas iekļūt RD, taču šaubos, vai tas būs uz Ušakova un Amerika tandēma vēlētāju rēķina – tas drīzāk samazinās Vienotības un Nacionālās apvienības vēlēšanu rezultātus un RD sastāvs varētu kļūt sadrumstalotāks,” skaidroja Stafecka.

Politologs Jānis Ikstens aģentūrai BNS sacīja, ka koalīcijas partiju izvirzītajiem Rīgas mēra kandidātiem ir teorētieskas iespējas pašvaldību vēlēšanās iegūt RD priekšsēdētāja amatu, tomēr viņš norādīja, ka pastāv ierobežota partiju spēja konkurēt ar “Saskaņu”. Tāpat viņš uzsvēra, ka Ušakovam ir būtiskas priekšrocības, ilgstoši strādājot Rīgas mēra amatā, kā arī ņemot vērā viņa komunikācijas spējas.

Tāpat viņš norādīja, ka partijas varētu virzīt spēcīgākus līderus, bet tik un tā divas no partijām virza kandidātus, kuri pretendēja uz RD priekšsēdētāja amatu jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. “Virzot tos konkrētos līderus, mēs jau zinām rezultātus,” vērtēja Ikstens.

Taujāts par Brokas izredzēm, politologs skaidroja, ka tas ir vairāk jautājums VL-TB/LNNK vēlētājiem un ka to būtu iespējams vērtēt ar sociālās domas aptaujām. “Mana sajūta būtu tāda, ka tā nav priekšrocība, bet, vai tas ir trūkums – to es arī neņemos vērtēt,” uzsvēra politologs.

Ikstens norādīja, ka, lai pilnībā saprastu, kādas būs partiju, tostarp arī JKP, izvirzīto līderu izredzes, jāgaida vēlēšanas, tomēr viņš uzsvēra, ka bijušo KNAB darbinieku kandidēšana Rīgas pašvaldības vēlēšanās sūta spēcīgu pretkorupcijas signālu Rīgas iedzīvotājiem, kuriem apnikuši skandāli. “Vai ar to pietiek, lai piesaistītu vēlētājus ar pretkorupcijas godīgo karogu – laiks rādīs,” uzsvēra eksperts.

Savukārt politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis aģentūrai BNS skaidroja, ka būtisks aspekts gaidāmajās Rīgas pašvaldības vēlēšanās būs tas, cik koalīcijas partijas un to izvirzītie mēra kandidāti būs spējīgi ierobežot Ušakova iespējas iegūt pēc iespējas vairāk balsu.

Tomēr, komentējot koalīciju partiju izvēli virzīt konkrētos RD priekšsēdētāja amata kandidātus, politologs atzina, ka tas zināmā mērā demonstrē partiju attieksmi pret saviem vēlētājiem. “Ja [partijas] grib uzvarēt Rīgā, tad jāvirza pirmā līmeņa politiķi. [Esošie kandidāti] var dot signālu, ka mums tā Rīga nav vajadzīga. Tas varētu ietekmēt vēlētāju balsis un aktivitāti vēlēšanās,” norādīja Rajevskis.

Taujāts, kā vērtē Brokas kandidatūru, ņemot vērā tieslietu ministres amatā liegto pielaidi valsts  noslēpumam, eksperts sacīja, ka viņa bez tās jau četrus gadus nostrādāja RD, tādēļ, viņaprāt, tas nekaitētu viņas iespējām iegūt amatu. Rajevskis piebilda, ka “viss tas stāsts par to pielaidi bija jocīgs”.

Savukārt, vaicāts, kādas izredzes Rīgas pašvaldības vēlēšanās varētu būt JKP, ņemot vērā tās saistību ar bijušajiem KNAB darbiniekiem, Rajevskis teica, ka tas ir diezgan mulsinošs jautājums, ja ņem vērā, ka sociālo aptauju tabulās par partiju popularitāti JKP vispār neparādās. “Tas liecina, ka šai partijai nav reitinga. Tas ir ļoti izaicinoši iesaistīties politikā bez reitinga, un tas ir milzīgs uzdevums iekļūt kaut kur. Tai partijai nav vēlētāju un iegūt vēlētājus ir ļoti svarīgi,” pauda politologs.

Jau ziņots, ka pirmdien VL-TB/LNNK par Rīgas mēra amata kandidāti izvirzīja pašreizējo Rīgas domes deputāti Broku.

Iepriekš vēstīts, ka partija “Vienotība” par savu RD priekšsēdētāja kandidātu izvēlējusies Vilni Ķirsi, savukārt ZZS – Armandu Krauzi.

Tāpat JKP paziņojusi par piedalīšanos Rīgas pašvaldības vēlēšanās, kurās plāno startēt arī bijušais KNAB darbinieks Jurašs. Iepriekš arī izskanējusi informācija, ka JKP plāno piesaistīt arī bijušo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Foto: BNS