Foto: Unsplash

Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju savu slāviskas izcelsmes vārdu vai uzvārdu nomaina pret citu, liecina Tieslietu ministrijas statistika. Iemesls – nevelēšanās, lai vārda dēļ cilvēks tiek saistīts ar agresorvalsti Krieviju.

Kādreizējais kamaniņbraucējs Kristens Rode pirms uzvārda maiņas bija Kristens Putins. Viņš ReTV Ziņām stāsta – kad Krievija iebruka Ukrainā, viņš vairs negribēja uzvārda dēļ tikt saistīts ar Krievijas prezidentu, jo neatbalsta karu, un ģimenē viņš nebija vienīgais, kurš protestu izrādīja, izvēloties citu uzvārdu. «No sākuma sieva nomainīja uz manu uzvārdu, un tagad mēs abi nomainījām uz mana tēva uzvārdu. No mātes puses ir nācis šis uzvārds [Putins], un viņa pati arī jau ir to nomainījusi. Visi saka, ka atbalsta šādu rīcību.»

Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta sniegtā statistika liecina, ka Kristens nav vienīgais, kurš izvēlējies no Krievijas agresijas Ukrainā norobežoties, mainot uzvārdu: kopš kara sākuma šādu cilvēku skaits ievērojami pieaudzis. TM Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere ReTV norāda: «Pēc 24.februāra šī tendence ir vēl pastiprinājusies, un cilvēki savos paskaidrojumos ļoti atklāti norāda, ka nevēlas, lai vārda vai uzvārda dēļ viņus identificē ar krievu tautības cilvēku.»

Parasti ik gadu tiek izskatīts 1 300–1 500 uzvārda maiņas lietu, šogad līdz šim brīdim – jau vairāk nekā 700.

Tas, kādus uzvārdus izvēlas slāvisko vietā, lielākoties atkarīgs no vietas, kur cilvēks dzīvo: Latvijā nomaina pret parastiem, latviskajā kultūrvidē iederīgiem uzvārdiem, piemēram, Roze vai Ozols, bet ārvalstis mītošie dod priekšroku uzvārdiem, kas ir viegli uztverami un kuros nav mīkstinājuma vai garumzīmju, piemēram, Andersons. Līdzīga tendence vērojama arī vārdu maiņā.

Saukuma-Laimere skaidro: «Ja cilvēks grib mainīt vārdu, arī to nereti nosaka vide, kur cilvēks dzīvo. Ir krievu izcelsmes cilvēki, kas saka – man ar Aļonu vai Jeļenu ir grūti, es gribu būt Liene vai, teiksim, Sanita. Ir dažādi.»

Cik reižu drīkst mainīt vārdu un uzvārdu?

Izrādās, šis skaits nav ierobežots. Ja arī, teiksim, pēc trešās vai sestās reizes cilvēks tomēr grib citu vārdu, to var mainīt atkal. Tikai vienu reizi drīkst mainīt tautības ierakstu pasē. Ik gadu to izdara 20–30 cilvēku, bet šogad – jau ap 50. Visbiežāk izvēlas mainīt ierakstu par krievu tautību, tās vietā norādot latviešu vai poļu, vai ukraiņu, vai ebreju.