Ir svarīgi arī pēc “Brexit” nodrošināt Lielbritānijas iesaisti Eiropas Savienības (ES) kopējās drošības un aizsardzības politikas procesos un praktiskajā sadarbībā, tā šonedēļ, piedaloties Baltijas valstu, Ziemeļvalstu (NB8) un Lielbritānijas ārlietu ministru sanāksmē Londonā, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ārlietu ministru sanāksme notika pēc Lielbritānijas iniciatīvas, un tikšanās laikā ministri pārrunāja reģiona drošības izaicinājumus, transatlantiskās attiecības un aktuālus starptautiskās dienaskārtības jautājumus – ES un Lielbritānijas attiecības pēc “Brexit”, ES un Turcijas attiecības, kā arī situāciju Korejas pussalā, ņemot vērā Ziemeļkorejas pēdējā laikā pastiprinātās provokatīvās darbības saistībā ar tās ballistisko raķešu un kodolprogrammu īstenošanu.

“Arī pēc “Brexit” Lielbritānijai būs nozīmīga loma NATO un ES sadarbības veicināšanā, jo Lielbritānija ir bijusi viena no vadošajām valstīm ES aizsardzības un drošības politikas veidošanā, sniedzot nozīmīgu ekspertīzi praktiskās sadarbības īstenošanā,” uzsvēra Rinkēvičs, paužot arī pateicību Lielbritānijai par tās aktīvu iesaisti hibrīdā apdraudējuma jautājumos, kas tādējādi var veicināt izpratni arī citiem sabiedrotajiem Eiropā par hibrīdo apdraudējumu mūsu reģionā.

Tāpat Latvijas ārlietu ministrs cīņai ar hibrīdo apdraudējumu aicināja partnerus un sabiedrotos būt politiski vienotiem un turpināt iesākto ES, NATO un reģionālo sadarbību, norādot, ka hibrīdais apdraudējums ir viens no būtiskākajiem ES un NATO sadarbības aspektiem.

“Šīs sadarbības rezultātā jau šobrīd ir attīstīti svarīgi sadarbības mehānismi, tie jāpilnveido. Priecē fakts, ka NATO ietvaros turpinās darbs, lai caur mācībām novērtētu dalībvalstu noturības spējas un koordinētu noturības stiprināšanu dažādās jomās. Tas ir svarīgs elements efektīvākai atturēšanas politikai. Arī ES ir uzsākts darbs hibrīdā apdraudējuma un ievainojamību labākai apzināšanai un informācijas apmaiņas uzlabošanai,” skaidroja Rinkēvičs.

Ministrs uzsvēra nepieciešamību cieši koordinēt sadarbību starp Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Lielbritāniju tajos formātos, kuros visas šīs valstis ir dalībvalstis – ES vai NATO. Piemēram, krīzes gadījumā drošība vienā reģiona daļā būtu nesaraujami saistīta ar drošību reģionā kopumā, tādēļ, neskatoties uz to, ka Zviedrija un Somija nav NATO dalībvalstis, Latvija ir ieinteresēta ciešā sadarbībā ar abām valstīm, norādīja ministrijā.

“NATO sadarbības stiprināšana ar Somiju un Zviedriju, tai skaitā politisku konsultāciju, informācijas apmaiņas un apmācību ietvaros, ir abu pušu interesēs. Somijas un Zviedrijas dalība NATO diskusijās par Baltijas jūras reģiona drošību veicina labāku izpratni par reģionu NATO,” pauda Rinkēvičs.