Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šāda kārtība stājas spēkā 1. septembrī, ko nosaka Saeimā šī gada februārī pieņemtās izmaiņas. Likuma izmaiņas paredz – ja pārkāpējs atzīst savu vainu, amatpersona var lemt par viņa daļēju atbrīvošanu no naudas soda. Tādā gadījumā pārkāpējam 15 dienu laikā jāsamaksā puse no uzliktā naudas soda.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda.

Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēros, ja, izvērtējot apstākļus, amatpersona atzīst, ka daļēja atbrīvošana no naudas soda nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai.

Ja pārkāpējs 15 dienu laikā nebūs samaksājis naudas sodu 50 procentu apmērā, uzliktais naudas sods būs jāmaksā pilnā apmērā. Tāpat lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda zaudēs spēku, ja administratīvi sodītā persona pārsūdz lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Personu nevarēs daļēji atbrīvot no atbildības gadījumos, kad administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta bez pārkāpēja klātbūtnes. Tādējādi jaunā kārtība neattieksies uz gadījumiem, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, kā arī uz apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, kad protokols sastādīts bez autovadītāja klātbūtnes.

Gadā vidēji tiek sastādīti ap 600 tūkstošiem administratīvo protokolu, un līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai ap 40 procentiem no visiem uzliktajiem sodiem. Līdzekļu piedziņa nav efektīva, jo pārkāpējiem pārsvarā ir nievājoša attieksme pret soda izpildi un liela daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Saeimas Juridiskajā komisijā skaidroja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Likuma grozījumi rosināti, lai motivētu pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piemērotos naudas sodus.

Avots: Saeimas preses dienests