Latvijā uzņēmīgu cilvēku rīcību kavē institūcijas un procedūras, kuras viņi nevar kontrolēt, secinājuši Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki savās jaunākajās grāmatās.

Kā aģentūru LETA informēja universitātes pārstāve Ieva Nora Gediņa, augstskolas pētnieki, tostarp sociologi, ekonomisti, psihologi, filozofi, sociālantropologi un komunikācijas speciālisti, radījuši divas jaunas grāmatas par Latvijas sabiedrību – “Nemiers ar plurālismu. Sociālā rīcība Latvijā” un “Sociālais kapitāls un darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmuma konkurētspējas un inovāciju veicināšanā”, kurās, analizējot aptauju un interviju datus, secināts, ka vērtības un attieksmes pret sociālo rīcību lielākoties ir atkarīgas nevis no indivīdu rakstura, bet gan no lomas un resursiem, ko viņiem piešķir sociālā struktūra.

Kā secinājuši pētnieki, piemēram, cilvēki, kuri paši rada darba vietas, ir atvērti pārmaiņām, gatavi riskēt un uzņemties atbildību, taču viņu rīcību kavē institūcijas un procedūras, kuras viņi nevar kontrolēt. Zinātnieki analizēja vairākus normatīvos aktus, kuru neskaidrie, pretrunīgie un argumentos nebalstītie formulējumi faktiski bremzē indivīdu sabiedrisko aktivitāti, skaidroja RSU pārstāve.

Ar šo secinājumu pētnieki apgāzuši priekšstatu, ka galvenie šķēršļi Latvijas izaugsmes ceļā ir saistīti sabiedrības pasivitāti un personiskas iniciatīvas trūkumu. Šīs problēmas risināšanai valdība piedāvā cilvēka rakstura mainīšanas programmu, kas paredz piederības sajūtas, tiesiskuma izpratnes, kā arī vērtību apziņas audzināšanu. RSU zinātnieki nepiekrīt šādai pieejai, un viņu argumenti, kas ir balstīti empīriskos pētījumos, apkopoti nupat RSU izdevniecībā iznākušajās grāmatās.

Izdevumā par sociālo rīcību Latvijā pētnieki norāda, ka Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, tomēr institūciju uzbūve un sarunu vešanas procedūru ignorēšana neļauj risināt šīs atšķirības. Indivīdi vairās paust iniciatīvu, darboties kopīgi, jo nav garantiju, ka visus ieguvumus no šīs darbības nepiesavināsies atšķirīgais cits. Tieši tas arī ir būtiskākais uzticības trūkuma cēlonis, pārliecināti pētnieki.

Grāmatā “Sociālais kapitāls un darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmuma konkurētspējas un inovāciju veicināšanā” pausts, ka uzņēmējdarbības attīstība Latvijā, jaunu uzņēmumu rašanās un esošo uzņēmumu konkurētspējas veicināšana, ir cieši saistīta ar inovācijām, kuru veidošanā nozīme ir ne vien uzņēmumu īpašniekiem, bet arī darbiniekiem. Šī iemesla dēļ sociālā kapitāla ieguldījums un darbinieku iesaiste uzņēmuma mērķu īstenošanā ir svarīgi uzņēmuma veiktspējas paaugstināšanā.

Pētnieki noskaidrojuši sociālā kapitāla un darbinieku finansiālās līdzdalības nozīmi uzņēmuma konkurētspējas un inovāciju veicināšanā, skatot sociālo kapitālu galvenokārt uzņēmumu līmenī. Izaugsmi varētu veicināt iedzīvotāju kļūšana par īpašniekiem, kā arī darbinieku līdzdalība uzņēmuma kapitālā.

Pētījums liecina, ka labvēlīgas politikas apstākļos darbinieki būtu vairāk ieinteresēti ieguldīt līdzekļus vērtspapīros. “Ar darbinieku finansiālās līdzdalības starpniecību ir iespējams pozitīvi mainīt attieksmi pret darbu – sekmēt identificēšanos ar uzņēmumu, lojalitāti un darba motivāciju, pastiprināt darbinieku interesi par uzņēmuma darbības rādītājiem, iesaistīt lēmumu pieņemšanā. Lai akciju sabiedrību darbinieki iegūtu pilntiesīgu akcionāru statusu ar atbilstīgām privilēģijām, ir nepieciešams institucionālais ietvars, proti, tiesiskais regulējums un atbalsta mehānismi,” uzsver pētnieki.

Grāmatu atklāšanas svētki notiks nākamnedēļ, 27.septembrī plkst.10 Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1.

Abi izdevumi tapuši valsts pētījumu programmas “EKOSOC-LV” zinātniskajā projektā.

Ziņas avots: LETA.