Foto: Unplash.com

Mazgāšanās dušā, visticamāk, ir daudzu ikdienas paradums, jo personīgā higiēna taču allaž ir saistīta ar tīrīgumu un veselīgumu, bet, vai šāda cītīga un bieža mazgāšanās patiešām ir nepieciešama? Skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Lida Fevraļeva.

Izpētīts, ka aptuveni divas trešdaļas amerikāņu un 80% austrāliešu mazgājas dušā katru dienu. Turpretī Ķīnā aptuveni puse aptaujāto cilvēku atzinuši, ka dušā vai vannā mazgājas tikai divas reizes nedēļā. Ikdienas mazgāšanās rituālu cilvēki apgūst bērnībā, un pubertātes posmā tas parasti kļūst par ieradumu, ko piekopj visa mūža garumā. Tomēr, vai esat kādreiz sev pamatojuši, kādēļ mazgāties tik bieži?

“Iespējams, atbilde ir: mazgāties bieži ir veselīgi,” min “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. Apdomāsim kārtīgi! “Šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ikdienas duša tomēr vairāk ir saistīta ar ieradumu un dzīves laikā izveidojušos pieņēmumu, ka tas ir labi, nevis ar nepieciešamību,” skaidro farmaceite.

Vai ir iemesls mazgāties dušā katru dienu?

Cilvēki var ne tikai uzskatīt biežu mazgāšanos par labāku veselībai, bet arī izvēlēties dušu katru dienu vairāku citu iemeslu dēļ. Tie varētu būt, ka duša: atslābina un noņem stresu, palīdz pamosties, duša ir obligāta nepieciešamība pēc treniņa. bažas, ka bez mazgāšanās katru dienu ķermenis nelāgi odīs.

“Katram ir savi iemesli, kāpēc lietot dušu katru dienu vai pat vairākas reizes dienā. Īpaši, ja bail, ka sviedru smaka varētu ietekmēt personiskās vai darba attiecības. Tomēr tas, kas tiek uzskatīts par pieņemamu, dažādās kultūrās atšķiras. Jāatzīst, ka arī intensīvam mazgāšanās līdzekļu piedāvājumam, visticamāk, ir liela ietekme (varbūt pat pārlieku liela) uz to, kā veidojas sabiedrības mazgāšanās paradumi. Tomēr, runājot par biežas mazgāšanās ietekmi uz veselību, nav pamatojuma, ka bieža mazgāšanās būtu veselībai labāka. Ir gadījumi, kad ikdienas duša var pat kaitēt veselībai,” komentē farmaceite L. Fevraļeva.

Kāda ir biežas mazgāšanās ietekme uz mūsu veselību?

Normālu, veselīgu ādu pārklāj tauku slānis, “labās” baktērijas un citi mikroorganismi. Beršana un pārmērīga ziepju lietošana mazgāšanās laikā šo slāni likvidē, īpaši, ja ūdens ir karsts. Tādējādi āda var kļūt sausa, kairināta vai niezēt, sausa, saplaisājusi āda ir vairāk pakļauta dažādām baktērijām un alergēniem, ļaujot rasties ādas infekcijām un alerģiskām reakcijām, antibakteriālās ziepes iznīcina arī labās baktērijas un izjauc mikroorganismu līdzsvaru, veicinot izturīgāku, mazāk draudzīgu organismu (izturīgāku pret antibiotikām) “iekārtošanos” uz ādas, lai radītu aizsargājošas antivielas un imūnsistēmas atmiņu, mūsu imūnsistēmai ir nepieciešama zināma normālu mikroorganismu un citu apkārtējās vides faktoru iedarbības stimulācija.

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ daži pediatri un dermatologi neiesaka bērnus vannot katru dienu. Biežas mazgāšanās var pazemināt imūnsistēmas spēju veikt savu darbu.

Farmaceite piebilst: “Ir arī citi iemesli pārdomāt savus biežos mazgāšanās ieradumus. Piemēram, ūdens, ar ko mazgājamies, kaut nelielā daudzumā, taču var saturēt sāļus, smagos metālus, hloru, fluorīdu, pesticīdus un citas ķīmiskas vielas. Tātad, lietots bieži un lielā daudzumā, tas, iespējams, var radīt dažādas veselības problēmas.”

Iemesli mazgāties retāk

“Ikdienas duša gan labi spēj uzlabot mūsu emocionālo un mentālo veselību, bieži vien esot vienīgais relaksējošais brīdis saspringtajā dienas ritmā, bet mūsu fiziskajai veselībai tā var radīt nepatīkamu kaitējumu – padarot ādu sausāku.

Bieža mazgāšanās var padarīt ādu sausāku, eļļas, smaržvielas un citas šampūnos, kondicionieros un ziepēs pievienotās vielas var radīt alerģiskas reakcijas vai citas veselības problēmas. Mazgājoties retāk, mēs ietaupīsim ūdeni, resursus tā sildīšanai, tālākai attīrīšanai – tātad saudzēsim vidi! Patērētais ūdens, šampūns, ziepes, dušas želeja – tās ir izmaksas, tātad, mazgājoties retāk, ietaupīsim savā budžetā,” rosina aizdomāties farmaceite Linda Fevraļeva.

Nav ideālās receptes, cik bieži mazgāties. Protams, ja darba specifikas vai citu apstākļu dēļ ķermenis kļūst netīrs, sasvīdis, tad ir jāmazgājas bieži. Jāpievērš uzmanība arī mazgāšanās laikam – pietiek ar īsu – triju, četru minūšu pavadīšanu zem ūdens strūklas.

“Ja tiešām dzīvesveids pieprasa biežu dušošanos, ir vērts mazināt iespējamo kaitējumu veselībai, izvēloties ādai maksimāli saudzīgus un videi draudzīgus mazgāšanās līdzekļus. Te lieti noderēs farmaceita padoms, jo aptiekā ir plašs šādu produktu klāsts,” teic Linda Fevraļeva.

Kā saprast, kādu mazgāšanās līdzekli izvēlēties?

“Vienmēr vajadzētu atcerēties par mazgāšanās ilguma samazināšanu un par to, ka ādas veselībai draudzīgāks ir remdens ūdens, nevis karsts, jo karstā ūdenī zūd ādas dabīgās taukvielas. Tāpat jāņem vērā, ka cītīga ādas beršana ar sūkli, ikreiz esot dušā vai vannā, arī nav nepieciešama. Pēc mazgāšanās miesu nosusina ar viegliem dvieļa pieskārieniem, nevis rīvējot,” iesaka L. Fevraļeva.

Var padomāt par dušas alternatīvu – piemēram, lai vakarā gūtu nomierinošu efektu, izmantot siltu ūdens vanniņu pēdām, iedzert nomierinošu tēju.

“Ieradumam ir milzīgs spēks un varbūt ir grūti iedomāties, kā var ik dienu neiet dušā. Taču, ja vienīgais biežās dušošanās arguments ir “tas nāk par labu manai veselībai”, tad pāris mazgāšanās reizes nedēļā varētu izlaist,” aicina  farmaceite.

Izmantoti Hārvardas medicīnas skolas (Harvard Health Publishing) vietnes materiāli.