Taizemiešus kopš bērnības māca tam, ka grupas intereses ir svarīgākas par viena cilvēka ērtībām – tādas ir nacionalitātes īpatnības. Pie kā tas noved stāsta, BBC Travel žurnāliste.

Taizemiešiem nepatīk teikt “nē”. Tas ir labi manāms pat vienkāršos valodas vārdos: “jā” viņu valodā būs chai, bet izteiciens, kas vistuvāk ir “nē” – mai chai – tas nozīmē “ne jā”.

Aiz šī piemēra slēpjas kaut kas vairāk par parastu lingvistikas kuriozu. Tas atspoguļo taizemiešu sabiedrības īpašību, nepamanāmu tiem, kuri valstī nav nodzīvojuši vismaz kādu ilgstošāku laiku.

Atbraucot uz Taizemi pirms četriem gadiem, es domāju, ka mai chai ir visai apgrūtināta runas konstrukcija. Taču drīzumā es pārliecinājos, ka ar pieklājīgu nobeigumu, ko izmanto daudzos gadījumos, šī frāze kļūst vēl sarežģītāka.

Sieviete pateiks jums mai chai ka, bet vīrietis – mai chai krub.

Taizeme ir pazīstama kā “Smaidu valsts”, un tās iedzīvotāji lepojas ar savu pieklājību un viesmīlību.

Iespējams, tāpēc atteikums šeit tiek mīkstināts.

“Ne jā” ļauj vienā īsā frāzē izteikt līdzjūtību par neiespējamību piekrist jūsu vārdiem.

Parasti taizemietis izrunā mai chai ar uz leju novirzītām acīm un vieglu klanīšanos, kas saucas wai.

Rahavits Photijarahs, starpkultūru komunikācijas profesors, skaidro: “Cilvēkiem, kuri pieder kultūrai, kur grupas intereses ir augstākas par viena cilvēka interesēm, tas palīdz izvairīties no konfliktiem.”

pixabay

“Emociju demonstrēšana tiek uzskatīta par nenobriedušas personas un rupjības pazīmēm, tāpēc ciena tos, kuri māk saglabāt mieru dažādās situācijās.”

“Taizemiešu sabiedrība ir visai konservatīva un tradicionāla,” piebilst viņš. “Šajā kultūrā prieka vai citu emociju izrādīšana tiek kontrolēta ar stingrām sociālām normām.”

Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur cilvēki vienkārši saka to, ko domā, ir nepieciešams pārvaldīt dažādas zināšanas par Taizemes kultūru, lai pilnībā izprastu šīs valsts iedzīvotājus.

Taizemiešiem ir raksturīgi novirzīties no konflikta, emocionālajām vai vienkārši nepatīkamām situācijām: ja jūs mākat interpretēt jūsu taizemiešu drauga pieklājīgo runu, tad sapratīsiet, ka dažreiz viņa “jā” var nozīmēt “nē”.

“Cilvēki reti saka viens otram “nē”, neskaitot vistuvākos draugus,” skaidro Photijarahs.

“Sarunā ar kolēģiem vai ģimenes biedriem viņi vienmēr saka “jā”, bet vēlāk var paskaidrot, kāpēc tas vai cits nav iespējams. Sociālā etiķete pieprasa no taizemiešiem vienmēr sniegt atbildi “jā”.

Piemēram, darbinieks ļoti reti atbildēs ar atteikumu savam darbadevējam.

Priekšnieks pajautās, vai viņš var iet uz darbu sestdien, darbinieks var atbildēt tā: “Jā, bet pie manis pusdienās atbrauks vecāki, un pēc tam man vajag paņemt bērnus no sporta pulciņa.”

Līdzīga atbilde tikai netieši norāda uz atteikšanos, un tās interpretācija ir atkarīga no klausītāja.

pixabay

Taizemieši pievērš lielu nozīmi labām savstarpējām attiecībām: dzīve šajā valstī bieži vien ir pilna ar grūtībām, un cilvēkiem nepieciešams turēties kopā, savstarpēji palīdzot.

Harmonija attiecībās tiek uzskatīta par svarīgāku nekā formāla patiesība vai nepatiesība.

Taizemieši cenšas neatbildēt “nē”, lai saglabātu mieru un mierīgumu.

Taizemē reti sastapsies ar piedošanas lūgšanu. Lūgt piedošanu nozīmē atzīt, ka izdarīji kļūdu, zaudēji seju, bet daudzās Āzijas valstīs tā ir viena no sliktākajām lietām, kas vien var notikt ar cilvēku.

Kultūrā, kas ir orientēta uz kolektīvu, grupas viedoklis ir būtiskākā lieta.

Bangkokā tu zini, ka atbildē dzirdēsi “jā” vai “ne jā” – ļoti reti “nē”, un tas dīvainā kārtā atbrīvo tevi no “kara sirdī”.

Foto: pixabay

Avots: BBC Travel