Vakardien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē atbalstītais priekšlikums par spēļu zāļu aizliegšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ko paredz arī Augstākās tiesas (AT) blakus lēmums, grauj uzņēmējdarbības vidi, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks.

Tas nozīmējot, ka uzņēmējiem neesot iespējams domāt par jebkādu investīciju aizsardzību, tiesisko paļāvību un biznesa plānošanu ilgtermiņā. LSBA arī uzskata, ka gan AT, gan arī atbildīgās Rīgas domes komitejas interpretācija par saistošajiem noteikumiem nav korekta. Proti, atbilstošajiem noteikumiem būtu jāparedz, ka netiek izsniegtas atļaujas jaunām azartspēļu organizēšanas vietām, nevis tiek slēgtas jau esošās.

“Ar šo soli Rīgas dome principā iznīcina legālu nozari, kurā nav ēnu ekonomikas un kura, rēķinoties ar normatīvā regulējuma stabilitāti, ir veikusi milzīgas investīcijas, lai nodrošinātu valsts uzraudzības prasību – līdz 2019. gadam spēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā,” atzīmēja Vērzemnieks.

Vērzemnieks vērsa uzmanību uz tiesiskās paļāvības principu ignorēšanu no publiskās pārvaldes puses. Proti, 2013.gadā tika noslēgta vienošanās starp LSBA un Finanšu ministriju (FM) par nodokļu nepaaugstināšanu un esošā normatīvā regulējuma nemainīšanu azartspēļu nozarei līdz 2019.gadam, kad plānots ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu – ieviešanas izmaksas sedz komersanti, un tās ir no 2,6 līdz 5,2 miljoniem eiro katram.

Lūgts komentēt iespējamās spēļu zāļu slēgšanas sekas, LSBA padomnieks teica, ka tas rezultēsies nodokļu ieņēmumu kritumā par vismaz pieciem miljoniem eiro, jo tiks veikti plaši optimizācijas pasākumi. “Bet kopā ar FM nodokļu reformas piedāvājumu valsts budžets zaudēs vismaz desmit miljonus eiro,” sacīja asociācijas pārstāvis.

Viņš skaidroja, ka patlaban norit diskusijas par nodokļu reformu un viens no FM priekšlikumiem ir par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli, kā arī atgriezties pie laimestu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to nozarei šāda Rīgas domes iniciatīva nav saprotama.

“Ir skaidrs, ka šāds lēmums ne tikai negatīvi ietekmēs dažādu budžeta pozīciju izpildi, bet arī liecina par atbildīgo amatpersonu vēlmi iegūt populistisku popularitāti priekšvēlēšanu laikā. Citādi to skaidrot nav iespējams, jo jebkāda šāda lēmuma – slēgt vairāk nekā 30 legālas azartspēļu organizēšanas vietas – analīze neiztur nekādu kritiku. Tas atstās negatīvu ietekmi uz virkni sabiedriskās dzīves organizācijas aspektu,” teica Vērzemnieks.

Tā kā ir sāktas investīcijas sistēmas ieviešanā, tad, paaugstinot nodokļus nozarei un slēdzot vairāk nekā 30 azartspēļu organizēšanas vietas, ir nepieciešams skatīt jautājumu par sistēmas ieviešanas atcelšanu, pauda Vērzemnieks, piebildstos, ka nozare izmantos visas iespējamās savu tiesību aizsardzības prasības. “Atbildīgajām amatpersonām ir jāņem vērā, ka nozares komersanti izmantos savas tiesības un vērsīsies par tiesiskās paļāvības un investīciju aizsardzības principu pārkāpumiem tiesā.”