Foto: Pixabay

Vasaras mēneši ik gadu ir laiks, kad strauji pieaug atlīdzību pieteikumu skaits saistībā ar traumām, ko guvuši bērni, lielākoties – par kaulu lūzumiem. Kaut arī sācies jauns mācību gads, siltais laiks turpinās, tāpēc bērnu drošībai jāpievērš īpaša uzmanība, atgādina apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa), kas trīs mēnešu laikā par bērnu gūtajām traumām ir izmaksājusi vairāk nekā 3 000 atlīdzību. Tomēr gan uzņēmuma eksperti, gan Bērnu slimnīcas ārsti prognozē, ka lielākais traumu birums vēl ir priekšā, jo vasarīgais laiks tradicionāli ir saistīts ar traumu skaita pieaugumu.

Traumas dažādos gadalaikos un vecuma grupās – atšķirīgas

Bērnu slimnīcas ārsti norāda – traumas, ko bērni gūst vasarā, ir citādas nekā tās, kurās iedzīvojas ziemā. Pamatā traumas tiek gūtas, pārvietojoties ar dažādiem braucamrīkiem, lielākoties – ar mehāniskajiem un elektroskrejriteņiem. Tāpat bērni tās gūst, lecot uz galvas ūdenī, savainojoties ar sasistiem stikliem ūdenstilpēs, slīkstot, lēkājot uz batutiem, kur var gūt plašu ievainojumu spektru – no sasitumiem un zilumiem līdz pat vaļējiem lūzumiem. Ir arī dažāda veida apdegumi, kas gūti pie grila, reizēm gadās pa kādam saules apdegumam. Ziemā attiecīgi pieaug ar ziemas sporta veidiem saistītās traumas. Atšķiras arī traumu veidi pa vecumiem: mazi bērni gūst traumas ar gluži ikdienišķām lietām, ko vecāki atstājuši pa tvērienam, skolas vecuma bērni savainojas galvenokārt brīvajā laikā un pēc stundām ārpusskolas nodarbībās. Atsevišķa grupa ir pusaudži, kuri vai nu grib izrādīties draugiem, vai arī kaut ko pierādīt sev, vai vienkārši ir bijuši pārgalvīgi.

“Lielākā pacientu plūsma mums ir tad, kad termometra stabiņš pakāpjas virs +20 grādiem – tas nozīmē, ka traumu skaits katrā traumpunktā, visticamāk, dubultosies. Parasti pieplūdums sākas maijā un beidzas oktobrī. Prognozējam, ka siltā laika dēļ septembris ne ar ko neatpaliks no vasaras mēnešiem. Svarīgi būs tas, cik apdomīgi ir vecāki, paredzot situācijas, kurās bērns varētu nopietni savainoties – vai bērns spēlējas vietās, kur nav bīstamu priekšmetu vai situāciju, kā uzvedas, saskaroties ar potenciāliem riskiem, piemēram, pie grila vai uz batuta. Būtiska loma ir arī individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošanai, piemēram, ķiverēm, kas var ievērojami samazināt smagu galvas traumu risku,” atgādina Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks.

Smagas traumas – arī neizejot no mājas

Līdz ar septembra iestāšanos ir noslēgusies BALTA ikgadējā kampaņa “Traki droša vasara”, kuras ietvaros vecāki tika aicināti pieteikt skolas vecuma bērnus nelaimes gadījumu bezmaksas apdrošināšanai uz vasaras mēnešiem. Vecāki to aktīvi izmantojuši – šogad bez maksas apdrošināti teju 27 000 bērnu. Pēc BALTA datiem biežākās traumas, ko vasaras brīvlaikā gūst bērni, ir roku, pirkstu, kāju un citi lūzumi, tāpēc šoreiz uzsvars likts tieši uz šādu polises segumu.

Kampaņas “Traki droša vasara” un pārējo apdrošināšanas segumu ietvaros par vasaras mēnešiem pašlaik jau ir izmaksāts vairāk nekā 3 000 atlīdzību, taču BALTA prognozē, ka tas vēl nav gala skaitlis, jo pieteikumus par vasarā gūtajām traumām var iesniegt līdz oktobra beigām. Lielākā atlīdzība izmaksāta par muguras skriemeļu lūzumu, kuru bērns guvis, pat neizejot no mājas, – dauzoties dzīvoklī. Tāpat bērni guvuši traumas visdažādākajās situācijas –bērnu rotaļlaukumos un skeitparkos, spēlējoties ar draugiem pagalmā, atrakciju parkos, lēkājot uz batuta. Ir arī izteikti palielinājies ceļu satiksmē uz koplietošanas ceļiem gūto traumu skaits. Turklāt pieredze rāda, ka traumas, kas gūtas, pārvietojoties ar elektriskajiem transportlīdzekļiem, vienmēr ir smagākas.

“Mēs redzam, ka bērnu traumu skaits siltajos mēnešos šogad ir palielinājies par 15% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn. Jau maijā bija novērojams pamatīgs atlīdzību pieteikumu pieaugums, un, redzot tendences, gatavojamies, ka septembris būs atlīdzību pieteikumiem bagāts. Vecāki nevar būt bērnam blakus visu laiku un pasargāt viņu no visiem riskiem, tāpēc ir svarīgi pārrunāt drošību atkal un atkal, atgādinot pat it kā labi zināmas lietas. Sevišķi aktuāli tas ir rudenī, atgriežoties skolā, kad daudzi bērni patstāvīgi mēros ceļu uz skolu, šķērsojot ielas un krustojumus, pēc stundām apmeklēs dažādas sporta aktivitātes, pavadīs laiku ar draugiem bez pieaugušo uzraudzības. Bērniem gūstot dažādus savainojumus, apdrošināšana šovasar daudzām ģimenēm ir bijusi labs atbalsts, tomēr labāk ir parūpēties, lai negadījumi nenotiktu. Tāpēc lielu vērību pievēršam ne vien drošībai, bet arī drošības risku prevencijai, kas ir viens no BALTA korporatīvās atbildības programmas stūrakmeņiem,” uzsver BALTA Nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Arī kampaņas “Traki droša vasara” ietvaros uzņēmums īstenoja virkni aktivitāšu bērnu drošības veicināšanai ikdienā. Piemēram, sadarbībā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju 2024.gada izstrādātā drošības testa rezultāti liecina, ka bērniem nav pietiekamas zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem, piedaloties satiksmē ar velosipēdiem. Vislielākās grūtības viņiem sagādājuši jautājumi par ķiveres valkāšanu, brauktuves šķērsošanu pa velosipēdu ceļu ārpus krustojuma, kā arī ceļa zīmju atpazīšana, kas liedz tālāk braukt ar velosipēdu (piemēram, gājēju ceļš).

Tomēr velosipēds nav vienīgais pārvietošanās līdzeklis, kuru izmantojot, bērni gūst traumas. Tāpēc BALTA sadarbībā ar veselības aprūpes ekspertiem apkopojusi dažus vienkāršus drošības noteikumus, kas var būtiski mazināt traumu risku, izmantojot arī elektroskrejriteņus, skrituļslidas u.tml.

– Regulāri jāpārrunā ar bērniem ceļu satiksmes drošības noteikumi.

– Ar jebkuru transportlīdzekli jāpārvietojas ātrumā, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību.

– Braucot ar velosipēdu, bērniem līdz 16 gadu vecumam galvā jābūt aizsprādzētai ķiverei. (Ķiveri, braucot ar velosipēdu, ieteicams valkāt visiem un vienmēr neatkarīgi no vecuma.)

– Ar elektroskrejriteni drīkst braukt tikai viens cilvēks!

– Ar elektroskrejriteni drīkst braukt, ja sasniegts vismaz 14 gadu vecums! Ja skrejriteņa vadītājam vēl nav 18 gadu, viņam nepieciešama velosipēda vai citas kategorijas vadītāja apliecība.

– Elektroskrejriteņa vadītājam vecumā no 14 līdz 17 gadiem galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

– Elektroskrejriteņu vadītājiem jābrauc pa attiecīgā virziena velojoslu, velosipēdu ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu pēc iespējas tuvāk tā labajai malai.

– Pārvietojoties pa ietvi ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, jāņem vērā, ka priekšroka ir gājējiem, un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus.

– Elektroskrejriteņu vadītājiem aizliegts braukt, neturot stūri vai turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa, kā arī pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus, un vest pasažieri.

– Skrituļojot ieteicams izmantot plaukstu aizsargus, lai mazinātu traumu risku, krītot uz rokām.

– Velobraukšanai un skrituļošanai jāizvēlas atbilstošs maršruts un ceļa segums.

– Vienmēr jālieto pareizs un ērts aprīkojums atbilstoši drošības standartiem un vecuma noteikumiem – ķivere, ceļu un elkoņu aizsargi.

Seko mums arī Facebook,X, Instagram un Draugiem