Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Latvijā ir nepieciešama nodokļu sistēmas evolūcija – radot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, samazinot darbaspēka nodokļu un izmaksu slogu, veidojot investīciju piesaistei pievilcīgu vidi – tā uzņēmēji un politikas veidotāji diskutēja, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rosinātajā diskusijā “Nodokļu politikas evolūcija – tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējīgai uzņēmējdarbības videi”.

LTRK ieskatā, veidojot jebkādas nodokļu politikas izmaiņas, jāņem vērā uzņēmēju viedoklis, to nepieciešamības un priekšlikumi konkurētspējas celšanai. Uzņēmēju un to pārstāvošo organizāciju jēgpilna un strukturēta iesaiste nodokļu politikas veidošanā ir obligāta, pretējā gadījumā vienīgā reakcija no uzņēmēju puses būs noraidījums piedāvātajām izmaiņām. LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsver: “Iesaiste ir vitāli svarīga, jo mēs, uzņēmēji, jūtam atbildību par šo valsti, mēs gribam piedalīties, iesaistīties un dot pienesumu, un tai skaitā arī uzņemties atbildību.”

Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt konkurētspējīgai

“Uzņēmēji vēlas stabilitāti, paredzamas nodokļu izmaiņas, konkurētspējīgu vidi un pārdomātus lēmumus, lai var plānot un rēķināties ar izdevumu slogu. Nav pieļaujamas nodokļu izmaiņas tikai mainīšanas pēc vai likt kaut mazāko papildus izmaksu vai administratīvo slogu tiem, kas jau šobrīd godprātīgi maksā visus nodokļus. Ja izmaiņas nodokļu politikā tiek veiktas – tām jābūt jēgpilnām – vērstām uz konkurētspējas celšanu, sistēmas ilgtspēju un iesaistot nodokļu nomaksā tos nodokļu maksātājus, kuri šobrīd ir ēnas pusē,” saka LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa.

Turpinot viņa saka: “Latvijas uzņēmējdarbības videi ir jābūt konkurētspējīgai, jo īpaši šajos laikos, kad visas pasaules valstis domā kā kļūt pievilcīgākām, veicinot esošo uzņēmumu spēju eksportēt un konkurēt ar citām valstīm, kā arī panākt, ka investori izvēlas tieši viņus! Veidojot nodokļu izmaiņas, jāskatās uz šādiem pamatjautājumiem: vai izmaiņas veicina to, ka mēs piesaistām labākos speciālistus, vai esam konkurētspējīgi, vai domājam ilgtspējīgi, vai politikas veidotāji palīdz uzņēmējiem augt.”

Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs

Kamēr Latvijā darbiniekam viens izmaksātais eiro uzņēmumam izmaksā 1,74 eiro, tikmēr Lietuvā 1,62 eiro un Igaunijā 1,56 eiro. Šādā situācijā darbaspēka nodokļu likmju pieaugums nav pieļaujams. Politikas veidotājiem kopīgi ar uzņēmējiem, strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, uzsvars jāliek uz ēnu ekonomikas mazināšanu, jo ikgadējā Ēnu ekonomikas indeksa datos satraucoši redzēt tendenci, ka 2019.gadā aplokšņu algu apjoms turpināja pieaugt. Tas kopīgi ar 273 612 tūkstošiem Latvijas darba ņēmēju, par kuriem veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedz pat minimālo algu, liek uzdot jautājumu – ko darīt, lai nodokļu nomaksā iesaistītu visus nevis kārtējo reizi paaugstinātu darbaspēka nodokļu un izmaksu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem.

Uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš norāda: “Mūsu koncerns ir viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem Ziemeļeiropā ar vairāk kā 1.7 miljardu eiro apgrozījumu gadā un mēs ar mūsu Latvijas komandu ikdienā cīnāmies nemitīgi par ražošanas attīstību Latvijā – par investīcijām katru gadu. Es varu pateikt no savas puses, ka šī cīņa ar mūsu kolēģiem no citām Ziemeļeiropas valstīm ar katru gadu paliek sarežģītāka. Darba izmaksas ir lielākā starpība starp Baltijas valstu ražotājiem un darba devējam šī ir nodokļu nasta. Piemēram, uz mūsu 212 darbiniekiem, ja mēs ražotu savu produkciju 160km attālumā Valgā, kas ir tāpat kā Madona, būtībā ģeogrāfiski ļoti tuvu, mēs tikai uz algu starpību vien, samazinātu savu izmaksu bāzi par 450 tūkstošiem eiro gada ietvarā. Lietuvā tie būtu tuvu pie 250 tūkst. eiro. Tikai uz darba nodokļiem.”

“Svarīgākais instruments labklājības pieaugumam ir ražīguma celšana. Ļaujam investēt ražībā! To pašlaik bremzē augstās darbaspēka izmaksas. Investīcijām nekas daudz nepaliek pāri. Ne tikai darbaspēka nodokļu slogs, bet arī darbaspēka netiešās izmaksas – virsstundu apmaksa, darba nespējas lapu apmaksa, u.c. – rada ievērojamu konkurētspējas plaisu starp Latviju un tuvējām kaimiņvalstīm. No politikas veidotājiem mēs sagaidām samazināt šīs izmaksas. Viss, kas ir jāapmaksā uzņēmējam minētajās pozīcijās, būtu jāatceļ, un mēs varētu šīs investīcijas ielikt ražīguma celšanā, pretējā gadījumā mēs drīz būsim tik atpalikuši, ka par labklājību tuvākā nākotnē runāt nevarēsim, “uzsver uzņēmuma Nemo īpašniece un vadītāja Inga Zemdega – Grāpe

“Svarīgi ir izvirzīt un vienoties par kopīgi sasniedzamo rezultātu. Tālāk jau darba procesā, zinot sasniedzamo rezultātu, būs vieglāk pieņemt vajadzīgos lēmumus. Svarīgi, lai mūsu likumdošana gan vietējā kapitāla uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem būtu pievilcīga, un, lai uzņēmēji, lemjot kur būvēt jauno rūpnīcu, nešaubītos, ka tas jādara tieši šeit,” norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis

LTRK ieskatā nodokļu sistēmas evolūcijai jābūt tādai, kas rezultējas nodokļu maksātāju uzvedības maiņā un veicina tautsaimniecības strukturālas izmaiņas, attīstot augstas pievienotās vērtības nozares un veicina uz cilvēka zināšanām un prasmēm balstītu izaugsmi, kas nodrošinātu ikviena uzņēmuma un ikkatra indivīda interesi palielināt savas kompetences, kā arī kļūt produktīvākiem, tādējādi radot augsti apmaksātas darba vietas un veicinot lielākus nodokļu ieņēmumus. Nodokļu sistēmas izmaiņām jābūt pārdomātām, datos un izsvērtā analīzē balstītām.

“Lai izprastu, kas būtu jāmaina politikā, droši vien būtu jāiet pat ļoti smalkos aprēķinos, jo nepietiek ar vienu exceli, jo mums jau ir vajadzīgs, lai mainītos arī pats cilvēks, lai viņš sistēmu neizmantotu ļaunprātīgi, lai veselības aprūpe būtu tik laba un pieejama, lai efektīvi mēs spētu arī sadakterēt to cilvēku no valsts puses un mēs kā darba devēji varētu rēķināt efektivitāti un to laiku, ko mēs patērējam saražojot preces un pakalpojumus,” norāda kokapstrādes uzņēmuma “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

“Politikas veidotājiem sadarbojoties ar uzņēmējiem nodokļu politikas veidošanā ieguvēji būtu visi. Uzņēmējiem ir lielāka sapratne kā nopelnīt – sadarbojoties ar uzņēmējiem, politiķi izvairītos no kļūdas, ka pat labu gribot, tiek izveidota kliba sistēma tikai tāpēc, ka nav zināmas dažas uzņēmējiem ļoti svarīgas nianses. Politiķi ar savām darbībām nedrīkst panākt to, ka uzņēmēji arvien vairāk un vairāk viļas ticībā, ka kaut ko iespējams mainīt. Mēs te esam dzimuši un veidojuši uzņēmumus, šīs ir mūsu mājas, bet ja rīt būtu jālemj par jaunas rūpnīcas būvniecību, mēs ļoti pārdomātu šo lēmumu vai tā būtu Latvija,” pauda zivju konservu ražotāja “Karavela” vadītājs un līdzīpašnieks Andris Bite.

Ar pilnu diskusijas materiālu var iepazīties šeit.