Publicitātes foto

Daudzas Bībelē minētās pilsētas reiz bija plaukstoši civilizācijas centri un spēlēja nozīmīgu lomu vēsturē un reliģijā, tomēr dažādu iemeslu dēļ tās laika gaitā ir izzudušas, atstājot pēdas tikai vēstures liecībās un arheoloģiskajos atradumos, vēsta “National Geographic”. 

Pēdējos gados arheoloģiskie izrakumi un tehnoloģiju attīstība ir ievērojami paplašinājuši zināšanas par Bībelē minētajām pilsētām. Piemēram, 2021. gadā pētnieki izteica jaunu hipotēzi par Sodomas iznīcināšanu, balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem Jordānijā.

Tur atrastie izkusušu akmeņu un keramikas gabali norādīja uz iespējamu meteorīta sprādzienu, kas varēja radīt postošu eksploziju, līdzīgu tai, kas 1908. gadā notika Tunguskā, Sibīrijā. Šie atradumi saskanēja ar Bībeles stāstu par pēkšņo un dramatisko pilsētas bojāeju. Leģenda vēsta, ka par pilsētnieku pagrimšanu netikumībā Dievs Sodomu iznīcinājis, uzsūtot tai sēra un uguns lietu.

Savukārt 2023. gadā Izraēlā netālu no Galilejas jūras tika atrasti akmens mūri un pirmā gadsimta artefakti, kas varētu būt saistīti ar Bībelē minēto Betsaidu – vietu, kur Jēzus esot veicis brīnumdarbus. Izrakumos atrastās drupas liecināja par labi attīstītu apmetni, kas apstiprināja vēsturnieku gadiem ilgās diskusijas par Betsaidas atrašanās vietu.

Jērika: iespējams, pasaulē senākā pilsēta

Jērika tiek uzskatīta par vienu no senākajām apdzīvotajām vietām pasaulē, ar vēsturi, kas sniedzas vairāk nekā 10 000 gadu tālā pagātnē. Šī vieta, kas bija apdzīvota jau ap 8500. gadu pirms Kristus, izcēlās ar savu straujo attīstību. Ap 7000. gadu p.m.ē. Jērikā dzīvoja ap 2500 cilvēku. Mūsdienās, pēc 2006. gada datiem, šajā vietā dzīvo ap 26 000 iedzīvotāju.

Jērika atrodas Jordānas  upes ielejā, mūsdienu Rietumkrastā, kas ir Palestīniešu pašpārvaldes teritorijā. Bībelē Jērika ir slavena kā pilsēta, kuras mūri sagruva, pateicoties tauru jeb Jērikas bazūņu skaņai un Dieva spēkam, kad izraēļu tautas vadonis Jozua cīnījās pret kanaāniešiem.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Jērika piedzīvoja vairākus plaukuma un iznīcības periodus, ko izraisīja dabas katastrofas, kari un klimata pārmaiņas. Pilsēta vairākas reizes tika nopostīta un atkal atjaunota, bet tās stratēģiskā atrašanās vieta padarīja to par nemitīgu konfliktu centru.

Šodien Jēriku atzīst ne tikai par agrīnās civilizācijas šūpuli, bet arī par nozīmīgu kultūras un tehnoloģiskās attīstības centru. 2023. gadā Tell es-Sultan, kur atrodas senā Jērika, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, uzsverot šīs vietas unikālo nozīmi cilvēces vēsturē.

Arheologi ir atklājuši, ka Jērikas aizsargmūri un slavenais tornis, kas datēti ar aptuveni 8000. gadu p.m.ē., ir viens no agrākajiem aizsardzības arhitektūras piemēriem. Šīs struktūras apliecina pilsētas iedzīvotāju spēju ne tikai pielāgoties dabas apstākļiem, bet arī attīstīt tehnoloģiskus risinājumus, piemēram, pretplūdu sistēmas.

Sodoma un Gomora: grēku un dekadences šūpulis

Sodoma un Gomora ir vienas no slavenākajām Bībelē aprakstītajām pilsētām, taču to reālā eksistence joprojām nav ne pierādīta, ne pilnībā noliegta. Vecajā Derībā  tās tiek raksturotas kā ļaunuma un izvirtības epicentri un tiek apgalvots, ka pilsētas atradās Nāves jūras krastā. Arheologi ir izvirzījuši arī vairākas citas teorijas par iespējamo pilsētu atrašanās vietu, tostarp Lielā sāls tuksneša reģionā.

Leģenda vēsta, ka Dievs tās iznīcināja ar uguni un sēru, tā sodīdams iedzīvotājus par viņu ļaunumu un amorālo dzīvesveidu. Tomēr viena no ticamākajām hipotēzēm par pilsētu izzušanu ir saistīta ar dabas katastrofu pirms 3600 gadiem – iespējamu meteora sprādzienu vai vulkānisku aktivitāti, kas pēkšņi iznīcināja abas “grēcīgās” pilsētas.

Arheoloģiskie izrakumi Jordānas ielejā aizvien turpina piesaistīt pētnieku uzmanību. Jāpiebilst gan, ka vēl nav izdevies atrast pārliecinošus pierādījumus, ka tā patiešām ir Bībeles Sodoma. Diskusijas turpinās, un zinātnieki turpina meklēt atbildes.

Bābele: pilsēta un leģendārais tornis

Bābele, kuras nosaukums tulkojumā no senās akadiešu valodas nozīmē “Dieva vārti”, bija viens no nozīmīgākajiem politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras centriem Senajā Divupē, mūsdienu Irākas teritorijā. Grieķu un latīņu valodā pilsēta bija pazīstama kā Babilona.

Tā ir arī viena no slavenākajām senajām pilsētām, kas iegājusi vēsturē, un Bībelē pieminēta saistībā ar valdnieku Nebukadnecaru II un Bābeles torni. Tā bija pakāpienveida piramīda, ko vietējie cēluši, lai aizsniegtu debesis, bet Dievs viņu darbu esot pārtraucis.

Pilsēta tolaik bija Mezopotāmijas kultūras un reliģijas centrs ar izsmalcinātas arhitektūras celtnēm, tostarp vienu no septiņiem antīkās pasaules brīnumiem – slavenajiem Babilonas gaisa dārziem. Tomēr arī Bābele piedzīvoja biežus uzbrukumus un tika vairākkārt iekarota, kas pakāpeniski noveda pie tās norieta.

Aleksandra Lielā valdīšanas laikā pilsēta vēl saglabāja savu nozīmīgumu, bet pēc viņa nāves Bābele strauji krita aizmirstībā un, gadsimtiem ejot, izzuda pavisam. Reiz majestātiskās pilsētas vietā nu slējās drupas, kas tikai liecināja par tās kādreizējo varenumu.

Jaunākie atklājumi par Bābeles pilsētu sniedz aizraujošu ieskatu tās vēsturē. Pētnieki Irākā, Al-Fayadiya rajonā netālu no senās pilsētas drupām, ir atklājuši divus vēsturiskus slāņus. Izrakumu vietā atrastās ķīļraksta māla plāksnītes, zīmogi un citi artefakti datēti ar Vecās Babilonijas periodu (aptuveni 1894–1595. gadu p.m.ē.).

Šie atradumi sniedz vērtīgu informāciju par pilsētas administratīvajām un tirdzniecības praksēm, kā arī par ikdienas dzīvi tajā laikā. Šobrīd tiek analizēti arī zīmogi, kas varētu atklāt liecības par iedzīvotāju reliģisko pārliecību, ģimenes struktūrām un sabiedrisko kārtību.

Turklāt nesen atrastie mākslas darbi un skulptūras atklāj babiloniešu daudzveidīgo kultūru un māksliniecisko meistarību, kā arī uzlabo mūsu izpratni par Bābeli tās pašā plaukumā. Pilsētas arheoloģiskā izpēte aizvien turpinās, un pētnieki cer drīzumā atrast vēl nozīmīgākus pierādījumus par tās vēsturi un ietekmi uz cilvēces attīstību.

Petra: klintīs cirstā senpilsēta

Petra, kas atrodas mūsdienu Jordānijā, ir Bībelē pieminētās Edomas galvaspilsēta un viena no iespaidīgākajām senās pasaules pilsētām. Tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Dibināta ap 6. gadsimtu p.m.ē. kā Nabatijas galvaspilsēta, Petra ir viena no unikālākajām antīkajām pilsētām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tā tika izcirsta klintīs, veidojot savdabīgu un izsmalcinātu arhitektūru. Nabatijas karaļvalsts laikā Petra bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, kas savienoja Arābiju, Ēģipti un Vidu.

Lasiet arī:

Timmas tēva brālis par Sedokovu: To sievieti vārdā saukt ir zem mūsu dzimtas goda

Izskaitļo, ko gaidīt šogad – numeroloģiskais horoskops 2025. gadam

Izraudzīts 2025. gada bezmugurkaulnieks – meklē to vannas istabā, pagrabā vai garāžā

Vismaz 50 cietušie, izgāzti koki un applūdusi Rīga – aprit 20 gadu kopš trešās spēcīgākās vētras Latvijā