Pāvests Francisks. Foto: Catholic Church England and Wales/Flickr

Nule apritējusi desmitgade, kopš Horhe Mario Bergoljo no Argentīnas kļuvis par Romas pāvestu, mērojot garu un piedzīvojumiem bagātu ceļu no ķīmijas laboranta darba līdz pasaulē pazīstamākās reliģiskās kopienas vadītājam, kas ienesa jaunas vēsmas senajā institūcijā.

Francisks ir bijis oriģināls ne tikai sava pāvesta vārda izvēlē, bet arī citos jautājumos. Viņš ir pirmais jezuītu ordeņa pārstāvis, kā arī pirmā persona no dienvidu puslodes un arī Amerikas, kas ticis ievēlēts par pāvestu. Jāpiemin, ka Francisks ir arī pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs pēdējos 1 200 gados, kas nav eiropiešu izcelsmes, vēsta kanāls “National Geographic”.

2006.gadā pasaule tika pārsteigta – Francisks kļuva par pirmo pāvestu, kam izveidots konts sociālās tīklošanās vietnē “Instagram”. Jau pirmajās 12 stundās kopš pāvesta profila publiskošanas tam sekot sāka vairāk nekā miljons ”Instagram” lietotāju, kas tobrīd bija jauns rekords.

Francisks ir arī pirmais Romas katoļu baznīcas galva, kas novadīja misi Arābijas pussalā. Uz dievkalpojumu Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī stadionā 2019. gadā bija ieradušies 120 000 cilvēku.

Izsitēja darbs naktsklubā

Horhe Mario Bergoljo dzimis 1936. gada 17. decembrī Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas Floresas rajonā, itāļu izcelsmes imigranta Mario Hosē Bergoljo un Redžinas Marijas Sivori ģimenē. Topošais pāvests bija vecākais no pieciem bērniem. Tēvs bija dzelzceļa darbinieks, savukārt māte rūpējās par atvasēm un ģimenes pavardu.

Jaunības gados Horhe itin labi padevās argentīniešu kaisles deja – tango. Viņš bija arī uzticīgs futbola fans, kurš nelaida garām nevienu vietējās vienības “San Lorenzo de Almagro” spēli. Jāpiemin, ka viņš aizvien ir šā kluba atbalstītājs.

Savas dzīves sākumā Horhe neplānoja saistīt sevi ar katoļu baznīcu, gluži pretēji – viņu aizrāva eksaktās zinātnes. Viņš ieguva ķīmiķa-tehnologa diplomu, tomēr zinātnieka karjeru tā arī neturpināja.

Pirms lēmuma sekot garīgajam aicinājumam un kļūt par priesteri, Horhe veica vienkāršus “mirstīgā cilvēka” darbus – strādāja gan par laborantu pārtikas produktu izpētes laboratorijā, gan apkopēju. Vienu brīdi viņš pat strādāja par apsargu kādā Buenosairesas naktsklubā, gādājot, lai nevēlami viesi neatrastos klubā.

21 gada vecumā Horhe piemeklēja nopietnas veselības problēmas. Smagas pneimonijas dēļ viņam tika izoperēta daļa plaušas. Viņa dzīve kardināli mainījās, taču kāda cita notikuma iespaidā.

Garīgā ceļa sākums ar kārdinājumiem

Liktenīgais pavērsiens Horhe karjerā notika 1953. gadā, kad viņš pēc grēksūdzes sajuta aicinājumu sekot Ignācija no Lojolas  – jezuītu reliģiskā ordeņa izveidotāja un pirmā vadītāja – piemēram. Ingnācijs no Lojolas (1491-1556) pameta militāro karjeru un pievērsās garīgajai. Viņa dibinātā ordeņa brāļu galvenā misija bija atgriezt neticīgos atpakaļ katoļu ticībā, izmantojot daiļrunību un zināšanas. Tāpat arī jezuīti veicināja izglītības attīstību, palīdzēja nabadzīgajiem un slimajiem cilvēkiem.

Ordeņa sludinātās vērtības Horhe uzrunāja un viņš iestājās “Villa Devoto” garīgajā seminārā. Vēlāk gan viņš atzina, ka, mācoties seminārā, bija iemīlējies kādā meitenē. Negaidīti uzplaukušās jūtas lika viņam nopietni pārdomāt savas nākotnes izvēles, galu galā katoļu garīdznieki ievēro celibātu un velta sevi Dievam.

Taču viņš kārdinājumu pārvarēja un turpināja mācības. Pēc pieciem gadiem, 1958. gada 11. martā, viņš iestājās jezuītu ordenī. To 16. gadsimtā Parīzē nodibināja teoloģijas studentu grupa katoļu garīdznieka Ignācija no Lojolas vadībā.

1963. gadā Sanmigelas Sv. Jāzepa lielajā seminārā Horhe ieguva grādu filozofijā. Viņš pasniedza filozofiju dažādās mācību iestādēs gan seminārā, gan Salvadoras universitātē Buenosairesā. No 1967. līdz 1970. gadam viņš studēja teoloģiju Sv. Jāzepa lielajā seminārā Sanmigelā un ieguva grādu arī tajā.

33 gadu vecumā Horhe Mario Bergoljo tika iesvētīts par priesteri. 1992. gadā pāvests Jānis Pāvils II (1920-2005) viņu nominēja par Buenosairesas palīgbīskapu, bet 2001. gadā – par kardinālu. Tas ir augstākais katoļu baznīcas amats, kas laicīgajā pasaulē līdzvērtīgs ministru postenim valdībā. Tieši kardinālu konklāvs ievēl pavēstu.

Divu pāvestu draudzība parādīta arī filmā

Veids, kādā Francisks kļuva par Romas pāvestu, bijis visai neparasts. Proti, iepriekšējo sešu gadsimtu garumā nebija gadījies, ka iepriekšējais pāvests bija vēl dzīvs un pats labprātīgi atkāpies no  amata.

Par jauno pāvestu kardināliem izdevās vienoties tikai pēc piektā balsojuma 13. martā plkst. 20.06 pēc Latvijas laika, kad no Siksta kapelas skursteņa pacēlās balti dūmi. Kopš tā brīža katoļiem atkal bija pāvests, bet pasaulē mazākajai valstij – Vatikānai – vadītājs. Tas bija 76 gadus vecais Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma vārdu Francisks.

Mēnesi pēc ievēlēšanas Francisks apciemoja savu priekšgājeju Benediktu XVI pāvestu viņa vasaras rezidencē netālu no Romas. Par šo vizīti zināms vien tas, ka abiem bijušas privātas sarunas, un viņi esot kopā metušies ceļos un lūguši Dievu. Benedikts un Francisks bijuši labi pazīstami daudzus gadus. Jāsaka gan, pastāv uzskats, ka 2005. gada konklāvā, kurā par pāvestu tika ievēlēts Benedikts XVI, Francisks balsojumā esot palicis otrais.

Par viņu attiecībām 2019. gadā ir uzņemta mākslas filma “Two popes” (“Divi pāvesti”) ar Entoniju Hopkinsu Benedikta un Džonatanu Praisu Franciska lomā. Jāatzīmē, ka bijušais pāvests Benedikts XVI nomira pavisam nesen, pagājušā gada 31. decembrī, būdams 95 gadus vecs.

Atbalsta minoritātes un nožēlo baznīcas grēkus

Pāvests Francisks ir publiski atbalstījis seksuālo minoritāšu kopienu un kritizējis likumus, kas nosaka kriminālatbildību par viendzimuma attiecībām. Katoļu baznīcas galva uzsvēra, ka būt homoseksuālam nav noziegums. Viņš norādīja, ka žēlastības trūkums sabiedrībā arī ir grēcīgs, uzsverot, ka “Dievs mūs mīl tādus, kādi mēs esam”.

Tāpat arī viņš izteicis nožēlu, ka baznīcas vadība nespēja aizsargāt bērnus no garīdznieku pāridarījumiem. Tas notika pēc, tam, kad īpaši izveidota izmeklēšanas komisija atklāja, ka Francijā kopš 1950. gada no katoļu garīdznieku seksuālajiem noziegumiem ir cietuši 216 000 bērnu.

Veselības likstas un baumas par atkāpšanos

Pēdējos gados Franciskam grūtības rada sāpošie ceļi, un viņš arvien biežāk spiests pārvietoties ratiņkrēslā. Ik pa laikam izskan minējumi, ka viņš, iespējams, sekos sava priekšgājēja Benedikta piemēram un arī paziņos par atkāpšanos no amata.

2002. gada jūlijā, pēc sešu dienu vizītes Kanādā, pāvests pavadošajiem žurnālistiem lidmašīnā pateica, ka viņam nešķiet, ka spēj turpināt ceļot tādā tempā, kā pāvesti to mēdz darīt. Lai gan viņš uzsvēra, ka nav domājis par atkāpšanos, tomēr, pēc viņa teiktā,”šīs durvis ir atvērtas”. Viņš arī piebilda, ka tas nebūt nav kas neparasts – labprātīga pāvesta atkāpšanās no amata.

Lasiet arī: «Ilgi mocīsies!» – ragana-nekromante pareģo, kādu galu ņems Krievijas diktators

Tomēr, neskatoties uz veselības likstām un skandāliem, pāvests turpina vadīt katoļu baznīcu un nest cerību ticīgajiem visā pasaulē.