Publicitātes foto

Okeāna ieskautās salas tūkstošiem kilometru no civilizācijas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus – ne tikai to ģeogrāfiskās izolētības, bet arī unikālo vietu un pārsteidzošo stāstu dēļ, kas gadsimtiem iedvesmojuši gan rakstniekus, gan piedzīvojumu meklētājus, vēsta “National Geographic”.

Sengrieķu filozofs Platons (~427. g. p.m.ē. – ~348. g. p.m.ē.) savos darbos aprakstīja kādu noslēpumainu, attīstītu civilizāciju, kas gāja bojā vienā naktī. Zevs sodīja atlantus – šīs vietas iedzīvotājus – par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā. Tā dzima leģenda par teiksmaino zemūdens pasauli Atlantīdu.

Neskatoties uz daudzajiem pētījumiem un ekspedīcijām, precīza Atlantīdas atrašanās vieta joprojām nav noskaidrota. Taču tā turpina iedvesmot rakstniekus, filmu veidotājus un pasaules izzinātājus. Džeimsa Kamerona “Meklējot Atlantīdu” (“Atlantis Rising”) un supervaroņu grāvējs “Akvamens” (“Aquaman”) ar Džeisonu Momoa galvenajā lomā ir tikai daži no mēģinājumiem atdzīvināt mītu par šo brīnumaino salu.

Arī ceļotāju un atpūtnieku iecienītajās Havaju salās mājo fantastiskas leģendas. Tās vēsta par senām karaļvalstīm, dievišķiem gariem un mītiskiem radījumiem, kas klīst pa vulkānu virsotnēm un tropiskajiem mežiem. Tiek uzskatīts, ka Havaju vulkānos, piemēram, Maunaloa, savulaik pastāvīgi dzīvojuši senie dievi.

Par pārpasaulīgu vietu cilvēki uzskata arī pie Jemenas krastiem esošo Sokotras salu – unikālās floras un faunas dēļ to pat dēvē par “citu planētu Zemes virsū”. Tur sastopami augi, kas nav atrodami nekur citur pasaulē, piemēram, pūķa koks. Tā tumšsarkanos sveķus jeb “pūķa asinis” jau izsenis cilvēki izmantojuši ārstniecībā.

Leģendas vēsta, ka uz salas tika nogalināts pūķis, tā asinis izlija un iesūcās zemē, un iekrāsoja koku sulu asins krāsā. Šī iemesla dēļ Sokotrā reiz apmetās desmitiem, pat simtiem burvju un dziednieku.

Leģenda par Džeimsa Kuka pēdējo ceļojumu

Izcilais britu jūrasbraucējs Džeimss Kuks (1728 – 1779) ir viens no zināmākajiem jauno zemju atklājējiem – viņš pasaules kartē pirmais iezīmējis Austrālijas, Jaunzēlandes, Ziemeļamerikas un daudzu citu Klusā un Indijas okeāna salu kontūras.

Viņa mērķis bija atrast jūras ceļu apkārt Ziemeļamerikai. Pateicoties šai ekspedīcijai, viņš kļuva par pirmo eiropieti, kurš apmeklējis Havaju salas. Tālāk Kuks kuģoja pa Ziemeļamerikas rietumkrastu cauri Beringa šaurumam uz Ziemeļu Ledus okeānu. Tur viņa ceļu aizšķērsoja ledus lauki, tāpēc kapteinis bija spiests atgriezties Havaju salās.

Pastāv uzskats, ka vietējie viņu sagaidījuši īpaši laipni, domādami, ka pie viņiem atceļojis pats auglības dievs. Tā sakrita, ka Kuks salā bija ieradies havajiešu apkūlības dieva Lono svētkos. Taču pielūgsme nebija ilga – ātri vien eiropiešu un iezemiešu starpā izcēlās konflikts un oficiālā Kuka nāves versija vēsta, ka 1779. gada 14. februārī viņš mira no šķēpa dūriena pakausī.

Noklusētās Okeānijas misijas

Tiesa gan, Džeimsa Kuka biogrāfijā ir vairāki tukši laukumi, kuriem joprojām nav rasts izskaidrojums. Vienu no lielākajiem Lielbritānijas karaliskās flotes noslēpumiem glabā Endevoras sala Austrālijā. Leģenda vēsta, ka tieši tur 18. gadsimtā pazuda Kuka vadītais kuģis HMS “Endeavour”.

Lai arī pieņemts uzskatīt, ka kuģis tika nogremdēts pie Ziemeļamerikas krastiem, pastāv vairākas teorijas, kas apliecina tā dalību slepenās misijās, kuru pēdas ved galvenokārt uz Klusā okeāna nomaļākajiem nostūriem. Endevoras salā atrasti arhaiskie kuģu enkuri un dīvaini pirmatnējie uzraksti klintīs šķietami atbalsta šīs teorijas.

Pētnieki ap Endevoras salu ir atklājuši arī neizskaidrojamus magnētiskos traucējumus, kas sarežģī navigācijas sistēmu darbību un padara apgabalu par īstu izaicinājumu kā jūrniekiem, tā aviatoriem. Vietējās leģendas to skaidro ar kādu salā apslēptu, nezināmu senās pasaules artefaktu, kas spēj mainīt magnētiskos laukus.

Sala ir arī mājvieta reti sastopamām dzīvnieku sugām, tostarp tumsā spīdošiem kukaiņiem un orhidejām, kas naktī izstaro vāju gaismu.

Aukstā kara slepeno operāciju vieta

Tikmēr uz kādas salas Boforta jūrā pētnieki atklāj nevis fascinējošus dabas veidojumus, bet dīvainus pazemes labirintus, kuri Aukstā kara gados kalpojuši par slepenu bāzi izlūkošanas misijām. Tur atrasta arī viena no modernākajām tā laika radiostacijām, kas varēja uztvert signālus no visas pasaules.

Sala atrodas Ziemeļu Ledus okeānā un ir viena no četrām stratēģiskiem nolūkiem mākslīgi radītajām slepeno operāciju vietām Boforta jūrā. Ilgu laiku tā bija iezīmēta tikai militārajās kartēs ar nosaukumu Spiegu sala.

Salas infrastruktūra atklāj biedējošus noslēpumus. Daži no pazemes tuneļiem ved uz dīvainām, it kā pamestām laboratorijām, kur it kā notikuši eksperimenti ar cilvēka prāta kontroles tehnoloģijām.

Kritušo kareivju spoku mājvieta

Uz nelielas vulkāniskās salas Edinburgas krastā, Lielbritānijā, atrodas leģendām apvīts viduslaiku cietoksnis. Tas tika celts, lai aizsargātu Skotijas krastus no vikingu iebrukumiem. Salas klinšainā piekraste un cietokšņa biezās, izturīgās sienas padarīja to par ideālu patvērumu karavīriem.

Līdz pat šodienai viena no lielākajām salas mīklām ir labirints, kas izbūvēts zem cietokšņa. Pazemes tuneļi, pēc vēsturnieku domām, tika izmantoti ne tikai kā slepeni evakuācijas ceļi, bet arī kā vieta tā laika alķīmiķu eksperimentiem. Viena no leģendām vēsta, ka pazemes ejās joprojām paslēpti viduslaiku dārgumi un senie manuskripti, kas glabā noslēpumus par Skotijas karaļiem.

Aculiecinieki stāsta, ka miglainos vakaros cietokšņa torņos bieži var novērot spoku gaismas, ko vietējie dēvē par “kareivju sāpošajām dvēselēm”.

Mīts par Atlantīdu

Indonēzija ir pasaulē lielākā valsts, kas atrodas arhipelāgā, – to veido 17 508 salas. Starp tām ir kāda apslēpta pērle pa vidu Sumatras un Javas salām. To dēvē par Pazudušo salu, jo 15. gadsimtā pēc spēcīga cunami to “aprija” jūra. Interesanti, ka vēlāk Pazudusī sala pēkšņi un neizskaidrojami atkal parādījās uz kartēm.

Tur atrastie artefakti liecina, ka uz salas reiz dzīvojusi sena civilizācija, kura iespējams varētu būt saistīta ar mītu par Atlantīdu. Arheologi ir atklājuši akmens struktūras, kas līdzinās astronomiskajam kalendāram, un savādas skulptūras, kas attēlo cilvēkus ar zivs asti.

Sala ir slavena arī ar savām unikālajām dabas parādībām. Ūdeņi, kas to apskalo, mirdz, pateicoties miljoniem mikroorganismu radītai fosforizējošai gaismai. Vietējie iedzīvotāji šo fenomenu uzskata par dievu klātbūtnes zīmi, tāpēc sala ir kļuvusi par nozīmīgu svētceļojumu galamērķi.

Viens no lielākajiem Amerikas noslēpumiem

Roanokas sala atrodas pie Amerikas Savienoto Valstu Ziemeļkarolīnas štata krastiem un ir viens no neskaidrākajiem Amerikas vēstures noslēpumiem. 16. gadsimtā angļu kolonisti šo vietu izvēlējās kā savu pirmo apmetni Jaunajā pasaulē. Taču 1590. gadā kolonija pazuda bez pēdām, atstājot tikai kokā iegrebtu vārdu “Croatoan”.

Vēsturnieki joprojām strīdas par to, kas īsti notika ar 115 britu kolonistiem. Vieni uzskata, ka viņi laika gaitā saplūda ar vietējām indiāņu ciltīm, citi norāda uz iespējamām slimībām, badu vai konflikta izraisītu iznīcību. Jaunākie DNS pētījumi ir apliecinājuši kolonistu un vietējo iedzīvotāju laulību iespējamību, kas drīzumā varētu sniegt jaunas atbildes uz šo gadsimtiem ilgo mīklu.

Roanokas sala ir slavena arī ar citiem dīvainiem fenomeniem – ziņojumi par spocīgām ugunīm un neizskaidrojamām balsīm īpaši piesaista paranormālo aktivitāšu entuziastu uzmanību.

Lasiet arī:

«Draudēja, ka man būs jābučo Rēzijai kājas,» – Laura Erdlāne atklāj greizsirdības drāmas aizkulises

«Nevajag mani bārt!» – kļuvuši zināmi Timmas pēdējie vārdi pirms nāves

VIDEO | Jauna Latvijas spēlfilma par ceļu pretī pieaugšanai pulcē virkni jauno aktieru

VIDEO | Arnita Oliņa pēc šķiršanās no Dāvida Krūmiņa pārvākusies dzīvot pie mammas