Dzjans Sjuecjins. Foto: Ekrānšāviņš

Pieaugot spriedzei starp ASV un Irānu, popularitāti piedzīvojis Pekinas vēsturnieks Dzjans Sjuecjins, kurš pat nodēvēts par “Ķīnas Nostradamu”. Tas noticis pēc tam, kad  ģeopolitiskās prognozes sāka piepildīties tieši tā, kā Sjuecjins pirms gada bija paredzējis. Proti, viņš bija teicis, ka ASV un Irānas attiecības kļūs saspīlētas Donalda Trampa otrās prezidentūras laikā, ziņo The Economic Times.

Tā 2024. gada maijā vēsturnieks Dzjans Sjuecjins brīdināja par iespējamu ASV un Irānas karu nākotnē. Tobrīd Džo Baidens vēl bija prezidents, un Donalds Tramps bija pārdzīvojis divus atentāta mēģinājumus.

Dzjans Sjuecjins pirms gada aprakstījis scenāriju, ko nosaucis par “Operāciju Irānas brīvība” — kopīgu ASV, Izraēlas, Saūda Arābijas un sabiedroto, tostarp Apvienotās Karalistes un AAE, iebrukumu Irānā. Toreiz viņš teica, ka Tramps attaisnos karu ar Irānas kodolprogrammas draudiem, briesmām sabiedrotajiem un retoriku par “demokrātijas izplatīšanu”. Kā zināms, savās nesenajās runās un publikācijās Tramps patiešām ir koncentrējies uz terorismu, kodoldraudiem un atbalstu Izraēlai kā attaisnojumu iespējamām militārām darbībām.

“Izraēla kļūs par alfa valsti Tuvajos Austrumos. Ja Irāna un ASV tiks vājinātas, nebūs pretsvara,” sacīja Dzjans. “ASV, iespējams, cietīs līdzīgu sakāvi. Lai uzvarētu karā, mums ir jāizvairās no ielenkuma, jākoncentrē savi spēki un jānodrošina uzticami piegādes ceļi. Irānas ģeogrāfija un tās iedzīvotāju saliedētība to padara neiespējamu,” viņš piebilda.

“Ķīniešu Nostradams” arī prognozēja, ka ASV varētu izvietot Irānā līdz 100 000 karavīru, taču atzīmēja, ka bez sabiedroto atbalsta ar to nepietiks. Taču viņš apšaubīja šādu atbalstu. “Lai patiešām kontrolētu un okupētu tādu valsti kā Irāna, mums būtu nepieciešami vismaz trīs miljoni karavīru,” sacīja Dzjans, nosaucot šādu scenāriju par “militāri un politiski nereālu”.

Dzjans brīdināja par ASV sauszemes iebrukumu Irānā, sakot, ka amerikāņu karavīri Irānas kalnos un akmeņainajā reljefā būtu “ķīlnieki, nevis karavīri”. Viņš uzsvēra stratēģiskās grūtības: spēku koncentrēšanas neiespējamību, grūtības ar piegādēm un problemātisko karaspēka izvešanu.

Pēc viņa aplēsēm, pilnīgai Irānas iekarošanai būtu nepieciešami trīs līdz četri miljoni karavīru, kas ievērojami pārsniedz mūsdienu Amerikas armijas spējas, kura jau tagad piedzīvo personāla trūkumu un atkarību no ārējās ieroču ražošanas.