Foto: Pixabay

“Ja tuvākajā laikā atbalsta nebūs, nākošais pusgads būs ļoti smags, un būs daudz kritušo,” diskusijā par Latvijas ostu nākotnes attīstību norādījis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Ostu nozares eksperti ar 14.Saeimas politisko partiju kandidātiem pirmdien, 19.septembrī, diskutēja par Latvijas ostu nākotnes attīstību, tostarp tādiem tematiem kā ostu pārvaldes reforma, esošās krīzes iespaids uz kritiskās infrastruktūras saglabāšanu, ostu nozares loma Latvijas attīstībā, kā arī Latvijas ostas Eiropas kontekstā.

Diskusijā piedalījās Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kā arī astoņas vadošās partijas un politisko partiju apvienības, atbilstoši SKDS partiju reitingiem – Raimonds Čudars (JV), Gints Sīviņš (NA), Andris Morozovs (S), Uldis Auglis (ZZS), Jānis Meirāns (Pro), Uldis Pīlēns (AS), Viesturs Zeps (AP) un Tālis Linkaits (K) kā esošais satiksmes ministrs.

LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš savā uzrunā minēja, ka mūsu kopējais uzdevums ir palīdzēt stividorkompānijām, lai ostas spētu veiksmīgi strādāt, attīstīties un dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Ozoliņš arī uzsvēra vēlmi aicināt 14.Saeimas deputātu, ministru, un premjeru kandidātus uz konstruktīvu sadarbību, lai Latvijas ostas arī turpmāk būtu nozīmīga Latvijas ekonomikas daļa.

Diskusijas gaitā par esošo krīzi un kritiskās infrastruktūras saglabāšanu Ozoliņš uzsvēra, ka valdība, paredzot atbalsta mehānismus energoietilpīgiem ražošanas uzņēmumiem energokrīzes laikā, ir aizmirsusi par stividorkompānijām. Ozoliņš atzina, ka šīs kompānijas būtībā ir tādi paši energoietilpīgi ražošanas uzņēmumi, piebilstot, ka šī brīža situācija ir “pilnīgs absurds”.

LSA padomes priekšsēdētājs apgalvoja, ka šobrīd stividorkompānijām bažas rada fakts, ko iepriekš uzsvēris premjerministrs – ostu tranzītā neesot saskatāma perspektīva. Kaut gan statistika un jo īpaši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas rādītāja saka pavisam ko citu.

Runājot par ostu reformu, tika atzīts, ka Liepājas modelis, kur pārvaldībā vienādās daļas ir gan valsts, gan pašvaldība, gan uzņēmēji ir vispiemērotākais Latvijai, jo īpaši tagad.

Endziņš minēja, ka šādi premjerministra izteikumi ir kļūdaini, jo tranzīta pakalpojumi ir svarīgi, piebilstot, ka valsts atbalsts krīzes laikā stividorkompānijām un tranzītbiznesam kopumā ir kritisks. Tāpat Endziņš diskusijā ar politiķiem akcentēja, ka valdībai, pieņemot lēmumus, prioritāri ir jādomā par to, kā tie ietekmēs uzņēmumu eksporta produktivitāti, piebilstot, ka tā valdībai nav bijusi “patiesa prioritāte”.

Savukārt Meņģelsone uzsvēra ostu nozīmību akcentējot, ka ostas sen vairs nav tikai pārkraušanās vieta, bet gan inovācija – vieta, kur notiek ražošana un attīstība. “Svarīgi, lai ostas būtu ne tikai infrastruktūra un sazobe ar pašvaldībām, bet arī ar pašu nozari. Ostu attīstības loma ir nozīmīga nozares attīstībā un otrādāk,” atzina Meņģelsone.

Diskusijai beidzoties, līdzšinējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits sacīja, ka Latvijā ir spēcīga stividorkompāniju asociācija, kas ir ne tikai prasīga, bet arī kvalificēta. “Esmu gandarīts, ka Latvijā ir sppēcīga Latvijas Stividorkompāniju asociācija, kas aptver visus ostās strādājošos uzņēmējus un arī klāsterveidā tos sēles dalībniekus, kas ir saistīti ar tranzītkoridoru,” sacīja Linkaits. Ostu nozare ir viena no tām nozarēm, kas visvairāk ir cietusi gan pandēmijas, gan cenu svārstību, gan Ukrainas kara laikā.

Linkaits pozitīvi vērtē faktu, ka uzņēmēji līdz šim spējuši pielāgoties kravu plūsmu maiņām, taču viņš arī atzina, ka transporta nozares situācija valstī netiek izprasta plašākā kontekstā.

Latvijas Stividorkompāniju asociācija ir uz attīstību vērsts nozares klasteris, kas plāno zaļās enerģijas projektus, nozares ekselences centru, aktīvi meklē jaunus pievienotās vērtības pakalpojumus, attīsta ostās jaunus infrastruktūras projektus, nodrošina Latvijas un Baltijas valstu eksportu caur Latvijas ostām, jaunu darba vietu izveidi.