Eiropas Savienībai un Lielbritānijai ir izdevies panākt vienošanos par savstarpējo attiecību principiem, kas regulēs pušu sakarus pēc britu aiziešanas no bloka. Vienošanās ļaus ES dalībvalstīm galotņu sanāksmē svētdien, 25.novembrī, parakstīt gan šo deklarāciju, gan britu valdības akceptēto izstāšanās nolīguma projektu.
Kā ziņo kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, ceturtdien, 22.novembrī, izskanējušie jaunumi izraisījuši britu mārciņas vērtības lēcienu par turpat vienu procentpunktu. Tas skaidrojams ar investoriem radušos iespaidu, ka 18 saspringtu sarunu mēnešos būs izdevies panākt, ka pušu attiecībās vismaz pārejas periodā, līdz 2020.gadam nekas daudz nemainīsies.
ES amatpersonas izteikušās, ka pārējās 27 dalībvalstis kopumā uzskata, ka sīkām pretenzijām, kādas atsevišķām dalībvalstīm joprojām pastāv pret deklarācijas tekstu, nevajadzētu svētdien kļūt par šķērsli vēsturiskai abu dokumentu parakstīšanai.
Par sīkām domstarpībām gan nevar nosaukt Spānijas stingro apņemšanos neparakstīt izstāšanās nolīguma projektu, kamēr tā nesaņems īpašas veto tiesības. Spānija vēlas nodrošināt iespēju noraidīt iespējamu ES-Lielbritānijas tirdzniecības līgumu, kas attiektos arī uz Gibraltāru Spānija dienvidos.
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess ceturtdien paziņojis: «Pēc manas sarunas ar [Lielbritānijas premjerministri] Terēzu Meju (Theresa May) mūsu pozīcijas joprojām ir tālu atstatus. Mana valdība vienmēr aizstāvēs Spānijas intereses. Ja nebūs izmaiņu, mēs pret Lielbritānijas izstāšanos izmantosim veto tiesības».
Pirmdien, 19.novembrī, Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Borels (Josep Borrell) paziņojis, ka Madride vēlas skaidru solījumu, ka nekādi nākotnes nolīgumi par tirdzniecības un drošības jautājumiem netiks slēgti bez Spānijas piekrišanas.
Ziņas avots: BNN