Guntis Ulmanis. Foto: Ekrānšāviņš/LTV Ziņu dienests

Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis (85) filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrādi noskatījies kopā ar meitām Gunvilu (18) un Ketrīnu (10), kā arī viņu mammu uzņēmēju Diniju Loru (41). Filmā arī eksprezidentam tikusi viņa mūžā pirmā kinoloma, vēsta žurnāls “Kas Jauns”.

Līdz šim par Gunta Ulmaņa jaunāko meitu tika uzskatīta astoņpadsmitgadīgā vidusskolniece Gunvila, ko rotu veikala “Upes pērles” īpašniece viņam dāvāja 23 gadu vecumā, kad pašam eksprezidentam jau bija 66 gadi. Lai arī Guntis ar Diniju neizveidoja kopdzīvi, palikdams laulībā ar savu ilggadējo kundzi Ainu, mazās meitas audzināšanā piedalījās.

Aizvadītajā nedēļā, par lielu pārsteigumu daudziem, eksprezidents sabiedrībā izgāja pavisam kuplā ģimeniskā kompānijā – ar Gunvilu, viņas māti Diniju, bet vistuvāk eksprezidentam turējās desmitgadīga meitenīte Ketrīna, kas, izrādās, arī ir Gunta un Dinijas kopīga atvase.

Šī viņiem bija pati pirmā kopīgā iziešana publiskā pasākumā, raksta žurnāls.

Līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem, kad Ulmanis vīrišķīgi uzņēmās rūpes par meitu Gunvilu, ko publiski atzina par savu bērnu, – izvedot uz patriotiskās filmas pirmizrādi Ketrīnu, viņš pavēstīja tautai, ka ir tēvs vēl vienai mazai jaunkundzei, par ko iepriekš publiski nebija runājis.

Ilgi gaidītā spēlfilma nonāk pie skatītājiem 

Ar skanīgu kora dziedājumu un Dziesmu svētku simbola – Līgo karoga – pacelšanu notikusi  pēdējos gados ļoti gaidītas spēlfilmas  – režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna “Zeme, kas dzied” – pirmizrāde. Stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā Latvijas lielāko pilsētu kinoteātros ir skatāms jau šonedēļ.

Trešdien, 6. novembrī, kinoteātrī “Forum Cinemas”, klātesot Latvijas Valsts prezidentam, filmas radošajai komandai, aktieriem, filmas atbalstītājiem, Dziesmu svētku kopienai, plašam kino un kultūras cienītāju lokam, skanot “Rīga dimd” vīru kora izpildījumā diriģenta Valda Tomsona vadībā, tika ieskandināta filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrāde.

“Filma ir jautājums mums katram, vai mēs būtu gatavi ziedot savu labklājību, statusu augstāku mērķu vārdā. Šis ir stāsts par ceļu no tumsas uz gaismu – gan kopēju, gan arī dziļi personisku –, par piederības apzināšanos tautai, par mūsu izcelsmi un būtību. Es vēlētos, lai filmas skatītāji ne tikai apmeklētu filmas seansus, bet arī izbaudītu un sajustu tās emocijas un pārdzīvojumus, kas toreiz vienoja mūsu uzņēmīgos tautiešus ceļā uz neatkarīgu valsti,” savā uzrunā teica filmas režisors Māris Martinsons.

Pirmizrādē filmas “Zeme, kas dzied” veidotājus sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: “Katru, kas ielicis savu artavu filmas tapšanā, varam dēvēt par cilvēku-cēloni, jo bez atbalsta un līdzdalības filmas tautās iešana nav iedomājama. Lai tā kļūst par himnu visiem tiem cilvēkiem, kuri tic Latvijai, Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotnei un kultūrai kā miera un ilgtspējības pamatam!”

Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu. Pateicoties viņiem, 2023. gadā piedzīvojām vērienīgus Dziesmu svētkus un svinējām šīs ilgtspējīgajās, izkoptās un latviešu tautai tik nozīmīgās tradīcijas simt piecdesmito gadadienu. Savukārt 2025. gadā risināsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir Andris Bulis (Rihards Tomsons), Ainārs Ančevskis (Jānis Frīdrihs Baumanis), Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze).

Savukārt Marta Lovisa Jančevska (Anna Līdumnieks), Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Priit Pius (Jurģis Grietēns) un citi atklāj stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem svētkiem.

Filmas režisors ir Māris Martinsons, operators Jānis Jurkovskis, scenāriju veidojuši režisors kopā ar Atmodas laika aktīvistu un žurnālistu Daini Īvānu. “Zeme, kas dzied” komponists – Jēkabs Jančevskis, mākslinieks Mārtiņš Kalseris, kostīmu māksliniece Katrīna Liepa, grima māksliniece Aija Beata Rjabovska, gaismu mākslinieks Juris Zemītis, skaņu režisori Jānis Eglītis un Kārlis Zvejnieks, aktieru atlases režisore Gunita Groša, izpildproducentes Inga Zeile un Madara Kalniņa, līdzproducente Anneli Ahven (Igaunija), producente Linda Krūkle.

Lasiet arī:  Zemitāna tiltu Rīgā plāno pārbūvēt līdz 2026.gada rudenim

Lasiet arī:  Ekonomisti: ASV vēlēšanu iznākums kāpinājis nenoteiktību, kā arī vairos ģeopolitiskos riskus