Foto: Flickr.com/Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Autors: BNN

Satiksmes ministrija jau nākamnedēļ plāno iesniegt apspriešanai valdībā Ostu reformu plānu, taču premjers Krišjānis Kariņš (JV) jau paguvis izteikties, ka tranzīts Latvijai nav vajadzīgs, un vispār tā esot “novecojusi domāšana, kas valsti ilgstoši atturējusi no attīstības”. Šāda publiski pausta premjera nostāja tranzīta nozari draud ievest tik dziļā krīzē, no kuras tā var arī neatkopties. Latvijai tas nozīmes tūkstošiem zaudētu darbavietu, kārtējo emigrācijas vilni un miljonos mērāmu nodokļu zaudējumu valsts budžetam.

Ministru prezidenta un ministru ikgadējās atskaites Saeimai laikā Krišjānis Kariņš izteicās, ka vēlme attīstīt tranzītu ir “novecojusi domāšana, kas valsti ilgstoši atturējusi no attīstības”. Premjers uzskata, ka tā ir «novecojusi doma, ka tranzīts – tilts starp Austrumiem un Rietumiem – mūs glābs» un “tranzīta domāšana – pirkt, pārdot, vest –, ka no tā mēs kļūsim bagāti… Mēs tāpēc neesam bagāti”.

Tā ir ļoti bīstama retorika, jo uz Krišjāni Kariņu ārvalstīs, kur arī jau ir zināmi šie viņa izteikumi, raugās nevis kā uz prastu populistu, bet kā uz attīstītas Eiropas valsts valdības vadītāju.

Ar šādiem izteikumiem Kariņš ārvalstu investoriem un ostu uzņēmēju sadarbības partneriem dod nepārprotamu signālu, ka Latvija vairs sevi nepozicionē kā tranzīta valsti, kas nozīmē, ka uzņēmējiem ir laiks savu kravu tranzītam meklēt ceļu uz mūsu kaimiņvalstu ostām. Valsts tautsaimniecībai tas var nodarīt milzīgus zaudējumus, jo atcerēsimies, ka tranzīts nenozīmē tikai ostas un tajās strādājošos darbiniekus vien, ar ostām ir saistīti arī citi uzņēmējdarbības veidi. Kamēr ostās ir darbs, darbs ir arī ostu pilsētu ēdināšanas iestādēm, dažādu pakalpojumu sniedzējiem, veikalniekiem un citiem komersantiem. Ar saviem izteikumiem Krišjānis Kariņš palicis «zem sitiena» arī šos cilvēkus.

Caur Latviju tiek vestas visdažādākās kravas – naftas produkti, akmeņogles, minerāli, minerālvielas u.c. Kariņš uzskata, ka kravu apjoms, kas iet caur ostām, padara bagātus tikai atsevišķus indivīdus, bet valsti kopumā – nē. Kā «pretpoti» viņš piedāvā «viedo reindustrializāciju», kas Kariņa prāt kā uz burvju mājiena radīs kā darbavietas, tā algas. Taču uz jautājumu, kas nodrošinās darbavietas tranzīta jomā strādājošajiem, ja nebūs kravu, ko vest cauri mūsu ostām, Kariņš neatbild.

Vai nu Kariņš kādu sev vien zināmu apsvērumu dēļ negrib redzēt faktu, ka tranzīts ir otra lielākā tautsaimniecības nozare Latvijā uzreiz aiz kokrūpniecības un mežistrādes, vai arī tranzīta jomas iznīcināšana viņam vajadzīga kādu citu apsvērumu dēļ.

“Valdības vadītājam ir nepiedodami nezināt…” publikācijas turpinājumu lasiet portālā BNN – Kāda jēga reformai, ja premjers grib iznīcināt tranzītu?