Foto: Pexels/Efrem Efre

Rīgas dome trešdien, 21.maijā, pieņēma lēmumu piešķirt Bertas Pīpiņas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam no Eksporta ielas līdz Citadeles ielai. Berta Pīpiņa (1883-1942) bija žurnāliste, politiķe un sabiedriski aktīva personība, kas īpašu uzmanību pievērsa sieviešu tiesību un lomas stiprināšanai sabiedrībā.

Ņemot vērā ierobežoto ielu skaitu pilsētā, kurām vēl nav piešķirts nosaukums, Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija izvirzīja priekšlikumu piešķirt Bertas Pīpiņas ielas nosaukumu ielas posmam pilsētas centrā starp Citadeles ielu un Eksporta ielu. Nosaukuma piešķiršana šim ielas posmam ir būtiska, lai uzlabotu adresācijas sistēmu un atvieglotu orientēšanos pilsētvidē, informē Rīgas pašvaldība.

Savukārt šā gada 16.aprīlī Rīgas dome lēma piešķirt jaunus nosaukumus četrām Rīgas ielām un trīs ielas pārdēvēt. Jauns nosaukums piešķirts arī skvēram Čiekurkalnā.

Sarkano līniju posmam bez nosaukuma, kas atzarojas no Duntes ielas, uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 01000172067, 01000242091 un 01000240409, piešķirts Vecās Skanstes ielas nosaukums. Šāds nosaukums izvelēts, jo tā ir vēsturiskā Skanstes ielas atrašanās vieta.

Ziepniekkalnā sarkano līniju posms starp Bauskas ielu un Dignājas ielu piešķirts rakstnieces Margaritas Stārastes ielas nosaukums. Rakstniece dzīvojusi Rīgā un viena no viņas dzīvesvietām bija arī ēka Bauskas ielā (iepriekš Ziepniekkalna ielā).

Ņemot vērā, ka Lucavsalā ir vairākas jaunas ielas bez nosaukuma, pašvaldība piešķīra Ivandes Kaijas ielas nosaukumu sarkano līniju posmam starp Lucavsalas ielu un Kārļa Ulmaņa gatvi.

Vecrīgā atjaunots Gūtenberga ielas nosaukums tā vēsturiskajā vietā – no Jaunielas līdz Bīskapa gātei atbilstoši ielas sarkanajām līnijām.

Trīs ielu posmiem tika mainīti to nosaukumi. Lai novērstu adresācijas nepilnības, Austuves ielas posms – krastmala gar Daugavu, no Kaņiera ielas līdz Grāpju pussalas galam, pārdēvēts par Saulrieta krastmalu. Tas nepieciešams, lai sakārtotu pilsētā adresāciju un uzlabotu orientēšanās iespēju, jo Austuves ielas nosaukums bija divās vietās. Austuves ielas nosaukums tiks atstāts ielas posmam, kas atzarojas no Ķengaraga ielas starp adresēm Austuves iela 1C un 2A, jo tā ir vēsturiski senāka, savukārt krastmalai piešķirts jauns nosaukums – Saulrieta krastmala.

Lai uzlabotu orientēšanās iespējas Mežaparka ielu tīklā, pašvaldība turpina izvērtēt ielu nosaukumu struktūru Mežaparkā. Galveno Mežaparka gājēju ceļu gar estrādi – Ostas prospekta posmu no Janševska prospekta līdz zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 01000680099, pārdēvēja par Lūcijas Garūtas aleju. Ielas posms pārdēvēts izcilās latviešu komponistes un pianistes Lūcijas Garūtas vārdā, jo viens no pazīstamākajiem viņas darbiem ir kantāte “Dievs, Tava zeme deg!”, kas ir kļuvusi par tautas lūgšanu un asociējas ar tautas vienotību un Dziesmu un deju svētkiem.

Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01000642926 pārdēvēts par Jāņa Šteinhauera ielu. Jau 2023.gada beigās netālu esošā Rīgas 41. vidusskola tika pārdēvēta par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, tādēļ pašvaldība vērtēja tuvumā esošās ielas, kurai varētu piešķirt lieluzņēmēja Jāņa Šteinhauera vārdu. Kandavas ielas posms ir ģeogrāfiski vistuvākā iela bijušajiem Šteinhaueru ģimenes īpašumiem, kā arī viņš atdusas netālu esošajos Mārtiņa kapos.

Skvēram, kurš atrodas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 9A, piešķirts Brāļu Irbīšu skvēra nosaukums. Nosaukums izvēlēts, godinot brāļus Kārli un Ādolfu Irbīšus, kuri dzīvojuši ēkā, kas atradās uz blakus zemes gabala. Jaunais skvērs atklāts 2024.gada decembrī un tajā izbūvēts sanākšanas laukums, atpūtas vietas, iekopti apstādījumi un paplašināta esošā spēļu un aktivitāšu laukuma zona.

Jaunos oficiālos vietvārdus izvērtēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija un tie saskaņoti ar Valsts valodas centru.

Jau vēstīts, ka Rīgas domē izskatīts ierosinājums nodēvēt ielu Bertas Pīpiņas vārdā, šādi godinot starpkaru Latvijas ietekmīgākās, vēsturiski izcilās un nozīmīgas sievietes vārdu un piemiņu. Sociālajos tīklos pausts sašutums izskanējušajai iespējamībai, ka Bertas Pīpiņas vārdā varētu pārdēvēt Elizabetes ielu Rīgā.

Pirmo ierosinājumu par ielas nodēvēšanu Bertas Pīpiņas vārdā, tiesību eksperte Liene Dreimane nosūtīja Rīgas domei 2025.gada 6.janvārī. Liene Dreimane rosināja nosaukt ielu vai bulvāri Bertas Pīpiņas vārdā, kā arī izgatavot un izvietot piemiņas zīmi Ģertrūdes ielā 69, kur Bertas Pīpiņa dzīvoja. Nu priekšvēlēšanu gaisotnē viņas rosinājumu izmanto vairāki politiskie spēki, šādi saceļot milzu ažiotāžu interneta lietotāju vidū.

“Berta Pīpiņa bija ietekmīgākā sieviete starpkaru Latvijā, vienīgā sieviete, kas tika ievēlēta 4. Saeimā. Viņa bija spilgtākā sieviešu tiesību aizstāve, Latvju sieviešu nacionālās līgas dibinātāja un ilggadēja vadītāja, Rīgas domes deputāte,” stāsta Liene Dreimane.

“Berta Pīpiņa iestājās par to, lai tiesiski aizsargātu sievieti ģimenes attiecībās un darba tiesību jomā mazinātu diskrimināciju, veicinot izmaiņas 1937.gadā apstiprinātajā Civillikumā, kurš ir spēkā arvien. Līdz tam sievietes nebija līdzvērtīgas saimnieciskās un ekonomiskās tiesības, jo pašas nevarēja pirkt, pārdot, īrēt un slēgt līgumus,” precizē Liene Dreimane.

Arī Valsts valodas centrs publiskojis savu viedokli attiecībā uz Elizabetes ielas nosaukuma maiņu. “Attiecībā uz Elizabetes ielas nosaukumu Valsts valodas centrs jau iepriekš ir atzinis šo oficiālo vietvārdu par Latvijas vēstures tradīcijām un labiem tikumiem neatbilstošu, secinot, ka ir konceptuāli atbalstāmi priekšlikumi par tā maiņu. Tātad, tā kā priekšlikums par Elizabetes ielas nosaukuma maiņu uz “Bertas Pīpiņas iela” vai “Bertas Pīpiņas bulvāris” pilnībā atbilst vietvārdu informācijas noteikumu prasībām attiecībā uz oficiālo vietvārdu, tas ir atbalstāms. Tomēr Rīgas pašvaldība nesen ir izvēlējusies citu variantu, kā godināt Bertas Pīpiņas piemiņu un ieguldījumu, proti, viņas vārdā pārdēvēt citu ielu Vecrīgā – Noliktavas ielas posmu starp Krišjāņa Valdemāra ielu un Torņa ielu, līdzās Neatkarības laukumam -, un Valsts valodas centram nebija pamata nesaskaņot šādu Rīgas pašvaldības lēmuma projektu,” atbildes vēstulē rakstīja Valsts valodas centra direktore Inese Muhka.

Lasiet arī: