Foto: Lyudmila _ F/Flickr

“Krievijas tauta dodas slepkavot pilnīgi labprātīgi un nekādas iekšējās pretošanās nebūs, jo tāda ideja pat netiek izskatīta,” šāds secinājums par notiekošo Krievijā pēc pirmās mobilizācijas dienas radies latviešu režisoram Alvim Hermanim.

Tāpat režisors secinājis, ka “pat opozīcija emigrācijā neaicina uz fizisku vai bruņotu pretestību, jo tāda ideja pat netiek izskatīta.”

Hermanis vietnē Instagram norāda, ka Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu “šeit vainot ir smaga kļūda, jo par secību vairs nav šaubu, – šī tauta ir radījusi putinu, nevis otrādi, un vakar šī tauta noņēma masku.”

“Tā nav biomasa. Ir sliktāk. Tie ir zombiji, kuriem ieslēgts pašiznīcināšanas režīms. Un šī nav mākslinieciska metafora,” uzsver režisors, piebilstot, ka vairs nav nekādu ilūziju.

Rietumu sabiedrību šokē un pārsteidz internetā pieejamie video, kur mobilizētie vīrieši neprotestējot dodas uz fronti, kāpjot vilcienos un lidmašīnās. Jāpiebilst gan, ka plaši sieviešu nemieri norit Dagestānā, savukārt burjatiem tiek organizēti autobusi uz Mongoliju, kas aicina šo un citas mazās Krievijas tautas glābties no mobilizācijas un bēgt prom.

Meduza, atsaucoties uz avotu valdībā, vēsta, ka reālais mobilizēto vīriešu skaits varētu sasiegt 1,2 miljonus vīriešu. Lielāko daļu vīriešu plānots iesaukt lauku reģionos, kur cilvēki ir mazāk izglītoti, bet atbalsts karam ir augstāks nekā pilsētās.

Novaja Gazeta. Eiropa, atsaucoties uz avotu Krievijas prezidenta administrācijā, vēsta, ka rīkojuma 7.punktā, kas netika publiskots sabiedrībai, norādīts par plāniem iesaukt līdz miljonam vīriešu. ŠIs skaitlis vairākkārt labots, rezultātā paliekot pie miljona.

Kopš mobilizācijas izsludināšanas – no trešdienas, 21.septembra, līdz sestdienas, 24.septembra, vakaram – Krieviju ir pametis 261 000 vīriešu, ziņo Novaja Gazeta. Eiropa.

Minētie skaitļi nodoti Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācijai, un jau kopš trešdienas tiek apsvērta doma slēgt robežu vīriešiem iesaukšanas vecumā. Vairāki krievu mediji vēsta, ka robežas varētu tikt slēgtas jau pirmdien, 26.septembrī.

Līdz pavēstes saņemšanai krievi drīkst pārvietoties valsts robežās, taču “labāk to nedarīt.” “Jūs varat mierīgi braukt komandējumā uz Krasnodaru vai Omsku, taču es jums neieteiktu braukt uz Turcijas kūrortiem. Atpūšaties Krimas un Krasnodaras apgabala kūrortos,” Valsts domes pārstāvja Andreja Kartapolova teikto rezervistiem citē Doždj.

Kā paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, daļējas mobilizācijas rezultātā Krievijas armijā tiks iesaukti 300 000 rezervistu, ziņo Unian. Pēc viņa teiktā, tas ir 1,1% no kopējiem mobilizācijas resursiem.

Jāpiebilst, ka mobilizācija Krievijā ir izsludināta tikai trīs reizes – 1914.gada 18.jūlijā Pirmajā pasaules karā, 1941.gada 23.jūnijā Otrajā pasaules kara laikā un šā gada 21.septembrī pēc iebrukuma Ukrainā.

Kā zināms, kopš 24.februāra, kad agri no rīta Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, dzīvību zaudējuši aptuveni 56 700 krievu karavīru, 9 000 Ukrainas karavīru un 396 bērni. Kara dēļ dati nav pārbaudāmi. Bēgļu gaitās devušies vairāki miljoni cilvēku, no tiem Latvijā reģistrēti aptuveni 37 629. Kopš septembra sākuma Ukrainas armijai izdevies atkarot vairāk nekā 3 000 kvadrātkilometru okupētās teritorijas, kas ir vairāk nekā Krievija iekarojusi kopš aprīļa.

youtube icon
Abonēt youtube