Viedokļa raksts.
Rīgā notika Alda Gobzema rīkots protests, kurā pulcējās gana liels pulks cilvēku. Ne gluži tik, cik politiķis bija cerējis, taču ieradušies bija daudzi.
Pārsvarā valda viedoklis, ka Gobzems vairāk skaļi runā, ir populists bez reāliem darbiem, aktīvi kritizējot valdošo varu un vācot sev sekotājus. Arī politiķa komunikācija ar valsts iestādēm, policiju, citiem deputātiem ir agresīva un emocionāla un lielākoties bez argumentācijas. Masveida cilvēku pulcināšana pie šādiem vīrusa izplatības apstākļiem nav gudrs gājiens, jo tas var veicināt saslimstības pieaugumu.
Taču par spīti ļoti stingriem aicinājumiem nepulcēties un ievērot epidemioloģisko drošību uz Gobzema rīkoto protestu bija ieradušies vairāk nekā tūkstoš cilvēku.
Taču kādēļ viņi tur bija? Kādēļ protestē arī brīvprātīgi vakcinējušies cilvēki?
Tādēļ, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka visu laiku tiek mainīti nosacījumi, likumi un netiek izstāstīta visa patiesība. Piemēram, par obligāto vakcināciju. Citās valstīs jau bija ieviests nosacījums, ka būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, lai nāktu uz darbu, taču Latvijā publiski par to netika runāts, kaut arī jau apmēram jūnijā bija skaidrs, ka Latvijā netiks sasniegta augsta vakcinācijas aptvere, atstājot izvēli uz cilvēku sirdsapziņas.
Arī par trešo poti jeb balstvakcīnu Latvijas valdošie cilvēki varēja godīgi runāt, ka tā būs nepieciešama, jo citviet jau par to tika spriests.
Saprotams, ka pandēmijas kontekstā visu laiku nāk jauna informācija, ir jāpielāgojas, taču valdībai vajadzētu runāt godīgu valodu, jo beigās patiesība, kaut arī nepatīkama, ir veiksmīgākais komunikācijas veids. Cilvēki lielākoties grib godīgumu un caurspīdīgumu, nevis puspatiesības un kaut kādu realitātes slēpšanu.