Ņemot vērā dažādus scenārijus, kādos var notikt breksits jeb Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), būtiska ir aktīva komunikācija ar Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā, mudinot viņus reģistrēt savu pastāvīgo dzīvesvietu, šāds secinājums iezīmējies šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē.

Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, kopsēdē pārrunāta Latvijas gatavība breksita radītajām sekām.

Saeimas Eiropas lietu komisija priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) aģentūrai LETA pastāstīja, ka nosacīti liela daļa Latvijas pilsoņu, kuri dzīvo Lielbritānijā, nav reģistrējušies šīs valsts atbildīgajā iestādē, lai saglabātu savas pašreizējās tiesības kā Eiropas Savienības pilsoņi. Nav zināms, cik mūsu valsts piederīgo nav reģistrējušies, taču, iespējams, ka runa ir par desmitiem tūkstošu cilvēku, norādīja politiķe.

Kā pavēstīja Preses dienestā, Tērauda komisiju kopsēdē uzsvēra, ka breksita attīstības scenārijs ir neprognozējams, taču ir jāturpina strādāt un jābūt gataviem realitātei, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs ES dalībvalsts.

“Mūsu tautiešiem Apvienotajā Karalistē sava klātbūtne ir jāreģistrē, jo tikai šis statuss pierādīs viņu tiesības tur uzturēties un arī turpmāk saņemt visas tās pašas tiesības un garantijas, kuras viņi šobrīd bauda, dzīvojot un strādājot šajā valstī,” pastāstīja Tērauda.

Tērauda norādīja, ka valsts piederīgajiem pašiem ir jārīkojas šajā jautājumā. Viens no iemesliem, kāpēc daļa varētu nebūt reģistrējusies, varētu būt nogaidoša pozīcija, jo Lielbritānija līdz šim solījusi, ka reģistrēties būs iespējams līdz 2020.gada beigām.

Ārlietu ministrija izmanto jau pašlaik tās rīcībā esošos resursus, lai informētu mūsu valstspiederīgos par nepieciešamību reģistrēties, tajā skaitā caur sociālajiem tīkliem, norādīja politiķe.

Tērauda arī pastāstīja, ka ministrijas ir apzinājušas iespējamās problēmas, kas varētu rasties pēc breksita un ziņojumu par šīm varbūtējām finanšu vajadzībām valdība skatīs oktobrī. Pašlaik gan vēl nav zināms, vai šie riski iestāsies, līdz ar to pašlaik tam arī nav piešķirta nauda, skaidroja Eiropas lietu komisijas vadītāja.

Vaicāta, vai ņemot vērā līdzšinējos politiskos notikumus, varētu prognozēt, ka breksits 31.oktobrī vēl nenotiks un tiks panākta vienošanās par vēl vienu šī procesa pagarinājumu, Tērauda norādīja, ka neviens pašlaik nevarot droši prognozēt situācijas attīstību.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) komisiju sanāksmē norādīja, ka ir jārēķinās, ka breksit tiešā veidā ietekmēs daudzus Latvijas iedzīvotājus. Viņš uzsvēra, ka galvenās izmaiņas likumos, kas nepieciešamas bezvienošanās breksit gadījumam, Latvija jau ir veikusi.

Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons uzstāj, ka Apvienotajai Karalistei jāizstājas no ES līdz 31.oktobrim – ar vai bez vienošanās. Taču likumdevēji bažījas, ka breksitam bez vienošanās būs postošas sekas. Pat valdība atzinusi, ka tādā gadījumā var izveidoties pārtikas un medikamentu trūkums un sākties nekārtības.

Pārstāvju palāta septembra sākumā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu. Likumprojekts ļaus uzdot premjerministram pieprasīt ES breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu.

Ziņas avots: LETA